RECENZIJA: Eric Clapton - "Forever Man”
Slavenā Lēnā Roka jeb „slowhand”, 70 gadus vecais ģitārists Ēriks Kleptons savā ilgajā karjerā ir izdevis 23 studijas soloalbumus, 11 koncertniekus un 18 (!) labāko dziesmu izlases – „Forever Man” ir astoņpadsmitā, turklāt tā ir apkopota dubultalbuma un pat 3CD formātos. Kam par godu šoreiz
Tam, ka Kleptons jau 30 gadus darbojas mūzikas izdevniecības „Reprise Records” paspārnē – kaut kāds iemesls taču bija jāizdomā. Apskatnieka rokās nonākušajā dubultniekā ir kopskaitā 33 kompozīcijas, bet „trijniekā” – pat 51. Protams, ka te ir viss labākais, ko vien šis vīrs pēdējos trīs gadu desmitos spējis piedāvāt, tostarp kopdarbs ar nupat labākos ģitāras laukos aizgājušo B. B. Kingu „Riding With The King”, arī kopā ar Džī Džī Keilu ieskaņotā „Anyway The Wind Blows”, ar Stīva Vinvuda palīdzību saražotā „Presence Of The Lord”, slavenās „Layla” „unplugged” versija un citi jaukumi. Dubultnieka versijā pirmais disks ir hitu apkopojums, bet otrajā ir koncertierakstu versijas, līdz ar to dodot iespēju izdevējiem „uzvārīties” arī uz senāk radušos kompozīciju rēķina.
PAR. Eleganti, ko te vēl piebilst. Dziesmas dažādām gaumēm, piemēram, apskatnieku nez kāpēc īpaši aizķēra pirms desmit gadiem rakstītā Roberta Džonsona blūza kompozīcija „Little Queen Of Spades”, kur visaugstākajā līmenī meistarību demonstrē ne tikai pats Kleptons, bet arī taustiņnieks (CD bukletā nav minēts, kurš tas ir). Ir jau arī citi spoži gabali, bet ko nu par tiem daudz stāstīt, Kleptona fani taču tāpat šo ģitārģēniju 2013. gada jūnijā klātienē un darbībā redzēja „Arēnā Rīga”.
PRET. Ko pret klasiku iebilst, neko! Tiesa, 18 izdotās dziesmu izlases izskatās pēc visai prastas fanu „slaukšanas”, bet tā jau ir pašu „slaucamo” problēma.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.