Austrāliešu smagā roka veterāni no AC/DC izdevuši jaunu albumu, kas viņu karjerā ir jau 17.! Kopš 90. gadu sākuma brāļu Jangu blice nav bijusi ļoti ražīga jaunu mūzikas produktu izdošanā, turklāt šajā gadsimtā Rock Or Bust ir tikai trešais studijas garadarbs, un skaidrs, ka fani to gaidīja ar lielu nepacietību.
Pēdējos gadus AC/DC mocījušas arī sastāva problēmas: vispirms smaga slimība lika grupu pamest vienam no tās dibinātājiem, ģitāristam Malkolmam Jangam, kriminālā skandālā iekūlās bundzinieks Fils Rads, kuram izvirzīja apsūdzības slepkavības organizēšanā un narkotiku glabāšanā. Tēvoča vietā ritma ģitāru savās rokās ņēmis Stīvijs Jangs (starp citu, arī viņš nav nekāds pienapuika – 58 gadi!), savukārt ar Radu situācija ir nopietna – nav zināms, vai viņš varēs spēlēt. Par tūres datumiem un izvēlētajām koncertu vietām var apskatīties viņu mājaslapā, taču, ja par to lasāt tikai tagad, lielas ilūzijas lolot nav vērts – uz mums tuvāko Varšavas šovu stāvbiļetes tika izpirktas ātrāk, nekā kāds būtu acis pamirkšķinājis... Ja AC/DC sadomātu modernizēt savu skanējumu ar elektroniku vai spēlēt citāda veida mūziku, tad pasaule sāktu griezties otrādi un no tās steidzami vajadzētu nokāpt. Par laimi, ar pasauli viss ir kārtībā, ar AC/DC arī. Labs, kārtīgs smagais roks ar Džonsona čērkstošo balsi – tā kādreiz salīdzināta ar badīga cilvēkēdāja vaidiem, dakšiņas skrapstināšanos pa stiklu utt., u.t.jpr. – trumpī. Kam patīk AC/DC, tiem šī grupa patiks arī pēc Rock Or Bust noklausīšanās. Taču... Ja subjektīvi, šis varbūt nav vājākais albums AC/DC četrus gadu desmitus ilgajā karjerā, taču uz to pusi ir