Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros 6. septembrī plkst. 18.00 un 21.00 sniegs koncertus jaunatklātajā koncertzālē RĪGA Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā "Baltās nakts" apmeklētājiem atskaņos mūsdienu komponistu mūziku, savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri skaņdarbu starplaikos stāstīs par aizraujošiem un līdz šim nedzirdētiem pētījumiem Latvijas zinātnē.
Koncerts ir daļa no Sinfonietta Rīga plāniem iepazīt jaunas koncertvietas, un "Baltajā naktī" būs unikāla iespēja viesoties koncertzālē RĪGA vēl pirms tās oficiālās atklāšanas. 1955.gadā uzceltais Zinātņu akadēmijas nams un tā Lielā zāle ir Rīgas padomju arhitektūras tīrradņi, taču zāle sliktā stāvokļa dēļ pēdējos gadus nebija pieejama publikai. "Baltās nakts" viesi pirmie pēc zāles rekonstrukcijas varēs apmeklēt jauno koncertzāli ar vienīgo amfiteātri Latvijā.
Zinātnieku stāstus varēs klausīties starp skaņdarbiem, kā arī pēc abiem koncertiem plkst.19.30 un 22.30 Mazajā zālē. Nelielās un aizraujošās prezentācijās klātesošie varēs uzzināt par mākslīgiem ožas sensoriem, cilmes šūnu radīšanu, "Kolhoznieku nama" vēsturi un iepazīties ar citām tēmām no dažādām zinātnes disciplīnām.
Sinfonietta Rīga mūsdienu mūzikas baudītājiem piedāvās kontrastu pilnu un pārdomas raisošu koncertprogrammu. Īru skaņraža Eda Benneta (1975) mūziku bieži raksturo kā anarhistisku, maniakālu un nervus kutinošu, jo tās ritmiskā enerģija, asie kontrasti un akustisku, elektronisku un multimediālu elementu sintēze neļauj Benneta mūziku ievietot kāda konkrēta žanra rāmjos. Koncertā skanēs skaņdarbs Stop - Motion Music.
Amerikāņu komponists Džons Adamss (1947) ir pārliecinošs mūsdienu minimālisma pārstāvis, un viņa deviņdesmito gadu sākumā radītajā Kamersimfonijā manāmas atsauces gan no amerikāņu popkultūras, gan aizguvumi no animācijas filmu mūzikas, tādējādi Kamersimfonija meistarīgi balansē uz akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas robežas.