Rīga uzgavilē Pasaules Dziesmu svētkiem

Dziesmusvētku estrādē mutuļoja dažādi tērpi, melodijas, dejas, dziesmas. 5000 dalībnieku elpoja vienā ritmā – mūzikas un ritma gaisotnē. Savu toni tam uzdeva arī Japānas bungu grupa Yamato, drummers of Japan.

Vakar Mežaparka lielajā estrādē sanāca ap 5000 koristu no visas pasaules, lai izdziedātu kopā repertuāru, ko pusgadu bija mācījušies katrs atsevišķi. Uz Austras koka zariem, kas izvija estrādi, skanēja un arī kustībās atdzīvojās gan latviešu Dziesmu svētku klasiskais repertuārs, gan opermūzika, gan spiričueli, gan populāras melodijas.

Koncerta pirmās daļas Dziesma Latvijai programmā bija iekļauti pazīstami latviešu kora skaņdarbi. Kā pirmā, dziedātājiem saplūstot uz skatuves, skanēja latviešu tautas dziesma Uģa Prauliņa apdarē Visi ceļi guņiem pilni, kam sekoja Dziedot dzimu, dziedot augu, Mēness starus stīgo, Rozēm kaisu istabiņu, Mūžu mūžos būs dziesma, Jāņuvakars, Gaismas pils latviešu diriģentu – Māra Sirmā, Romāna Vanaga, Kaspara Ādamsona, Edgara Račevska, Airas Birziņas, Inta Teterovska, Andra Veismaņa un Jāņa Zirņa – vadībā. Šo daļu noslēdza dziesma Manai dzimtenei, ko sestdien, kad Mežaparkā notika lielkoncerta mēģinājums Latvijas koriem, Romāns Vanags pieteica kā brīdi, kad Dziesmusvētku estrādē atgriežas Raimonds Pauls, kurš uz klavierēm atskaņos savu skaņdarbu. «Man par to ir prieks,» apliecināja diriģents un olimpiādes mākslinieciskais vadītājs, un arī koristi uzgavilēja šim paziņojumam.

Otro koncerta daļu ievadīja tautu sanākšana, aicinot uz skatuves dažādu pasaules daļu pārstāvjus – no Japānas, Ķīnas, Indonēzijas, Austrālijas, Āfrikas, Dienvidamerikas, Ziemeļamerikas un Eiropas. Otrās daļas – Dziesma pasaulei – repertuārs bija ļoti daudzpusīgs, un to iesāka Baltijas valstu dziesmas. Pirmā – Igaunija: Gustava Ernesaksa Mu isamaa on minu arm (Mana tēvija ir mana mīlestība), ko diriģēja Hirvo Surva. Tālāk sekoja lietuviešu komponista Joza Gudraviča skaņdarbs Kur girja žaliuoja (Kur mežs zaļoja) un Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, pašam autoram spēlējot pavadījumu.

Neparastāk uz Dziesmusvētku estrādes bija dzirdēt opermūziku – Vergu kori no Džuzepes Verdi Nabuko, kā arī Edvarda Elgara skaņdarbu Land of Hope and Glory, kas kļuvusi par neoficiālo Anglijas himnu. Sestdien dziedātājiem krietni pasvīst nācās pie afroamerikāņu spiričuela Oh, Happy day! (Ak, laimīgā diena!), ko izpildīja kopā ar slaveno gospeļu izpildītāju Voltu Vitmenu un Andrē Tomasu no ASV pie diriģentu pults. Latviešiem bija grūti iejusties temperamentā, ko prasa šāda mūzika. Ik pa laikam Vitmens mudināja atraisīties, nebūt stīviem, kustēties līdzi, uzsverot, ka dziesmā, kurā tiek slavēts Dievs, galvenais ir attieksme. Koncerta noslēgumā izskanēja Ērika Ešenvalda Mana dziesma – Intara Busuļa, koru un Kristapa Krievkalna instrumentālās grupas un paša autora izpildījumā.