Ērika Ešenvalda vārds pasaules koru olimpiādes dalībniekiem ir īpašs – jo tieši viņš šim lielajam pasākumam par godu uzrakstījis himnu, ko dziedās koristu tūkstoši.
Tāpat liels notikums būs viņa dziesmu cikls, kura pirmatskaņojums skanēs The King’s singers, Latvian voices un Xylem Trio izpildījumā. Viņam olimpiādē arī citi pienākumi – darbs žūrijā un meistarklases vadīšana.
Sarunājamies ar Ēriku Ešenvaldu Mūzikas akadēmijas foajē. Viņš ir ļoti skrejošs, tikko no mēģinājuma ar kori Latvija un Māri Sirmo. Tagad esot ceļā uz savu jauno māju Salaspilī, kā viņš teic – pastrādāt. Patiesībā jau to viņš dara nepārtraukti, un viņa darba plānotājs ir aizpildīts līdz pat nākamā gada vidum.
Dziedāšana un vērtēšana
Par tādu pasākumu kā koru olimpiāde viņš uzzinājis 2006. gadā, kad tur laurus plūca jau iepriekšminētais Māris Sirmais, un toreiz viņa lolojums kamerkoris Kamēr... kļuva par čempioniem ar rekordlielu punktu skaitu arī modernās mūzikas kategorijā, kurā skanēja Ē. Ešenvalda dziesma Piliens okeānā ar Mātes Terēzes tekstiem. Atminoties, ka skaņdarba fināls bijis īpaši emocionāls, kad koris pārklājies ar audeklu, uz kuras uzgleznota Māte Terēze. Vai tādas virsotnes ir atkārtojamas? Profesionāliem koriem noteikti tā latiņa esot vieglāk noturama, cenšoties kļūt arvien labākiem un labākiem. Amatierkoriem to izdarīt grūtāk, jo biežāk mainās dziedātāju sastāvs, viss vairāk balstās uz entuziasmu. Bet, kad viss saslēdzas un kora sastāvs vairākus gadus ir stabils, tad noteikti sniegums ir tāds, ka vajag rādīt savu prasmi citiem un braukt uz šāda līmeņa konkursiem, spriež komponists, piebilstot, ka pieredze, piedzīvojums un Latvijas vārda nešana pasaulē – tās ir trīs lietas, ko noteikti gūst šādā pasākumā.
Ešenvalds arī pats deviņus gadus dziedājis korī Latvija. Būt vērtētājam un izpildītājam – tās esot lietas, kas viena otru labi papildinot. «Tu redzi kolektīvu no iekšpuses un arī ārpuses. Tā ir vienreizēja sajūta elpot vienā ritmā ar pārējiem dziedātājiem. Izstāstīt vienu stāstu ar viena diriģenta pirkstu galiem – tā ir milzīga mobilizācija. Pirmām kārtām jau svarīgas ir notis, tad pieslēdzas tehnika, klāt tiek pieliktas emocijas, vēl kāda rozīnīte. Skaņdarbam jābūt vienā uzrāvienā – tā, lai tajā nebūtu atslābuma,» par dziedāšanu teic komponists.
Vadīs meistarklasi
Šajā olimpiādē Ēriks Ešenvalds vadīs arī savu meistarklasi. Viņš atklāj, ka tā būs debesu tematikai, veltīta simfonijai Ziemeļu gaisma. Skaņdarbu vārdi jau paši par sevi pauž tās vadlīniju: Viltus saules, Ziemeļblāzma, Senekas zodiaks, Zvaigznes. «Kad sabrauc kopā daudzu koru diriģenti, nu negribas viņiem rādīt tikai to zelta repertuāru, ar kuru visi brauc dziedāt koncertos, vēlos parādīt ko no augstākajiem plauktiem. Visu savu dvēseli atklāt viņiem. Izstāstīt, kā skaņdarbs ir tapis un kas ir tā pamatā. Tā ir viena unikāla iespēja mūzikas nesējiem pasaulē pastāstīt, kas ar to mūziku ir domāts,» stāsta komponists. Lai uzrakstītu šos darbus, viņš gan studējis materiālus bibliotēkās, gan braucis uz Norvēģiju polārajā naktī vērot un bildēt ziemeļblāzmu. Citādi viņš nespējot – visam jābūt izstrādātam, izjustam, piedzīvotam. Tikai tehniski sarakstīt nošu zīmes, atražojot jau uzrakstīto, neesot viņa garā, un tādi skaņdarbi neejot pie dūšas. Paviršu sacerējumu jau noslēpt nevarot.
Debesu tematikai vēl šogad punktu nepielikšot, jo nākamgad pavasarī paredzēts simfonijas Ziemeļblāzma pirmatskaņojums – arī Rīgā. Septembrī viņš dodas ekspedīcijā uz Ziemeļameriku – Aļasku, Kanādu. Braucot pie unikālajiem seno stāstu stāstniekiem, kuri vēstīs par ziemeļblāzmu. Vēl gan esot sapnis kādreiz aizbraukt ar kuģi uz Antarktīdu.
Darbs žūrijā
Komponists teic, ka labprāt apmeklētu arī citu radošo personību meistarklases, taču šķērslis ir darbs žūrijā, kas ir ļoti laikietilpīgs pienākums: «Jābūt klāt mēģinājumos, koncertos, un tam ir vajadzīga svaiga galva. Arī tad, ja kori nāk vienā virtenē, tev jāprot koncentrēties un klausīties.» Viena no kategorijām, kas viņu interesē un ko viņš arī vērtēs, ir mūsdienu mūzika. Tur noteikti būšot pirmatskaņojumi, un tad ir intriģējoši vērot, kā kolēģi visā pasaulē domā, kā uztver pasauli.
«Te sabrauc dižgari no visas pasaules, un Rīga pārvērtīsies par lielu lidostu, kur vairāk dominēs Latvijas pasažieri. Te katrs nāks ar savas zemes vēsti, tāpēc tas galu galā būs tāds liels un raibs gadatirgus,» secina Ē. Ešenvalds, piebilstot – ja būtu iespējams, viņš vēlētos noklausīties visus koncertus, meistarklases un arī konkursus. Viņam būtu plāns rokā un staigātu no pasākuma uz pasākumu, jo tāda iespēja ir jāizmanto – milzīga pieredze, repertuārs, izpildījums!