Koris Sōla no iepriekšējās olimpiādes atgriezās ar zelta medaļām. Lai gan šogad kolektīvs konkursā nepiedalās, taču dzirdams tas būs zvaigžņu koncertā, kur muzicēs kopā ar grupu Instrumenti. Savukārt kora diriģents Kaspars Ādamsons uzņēmies atbildīgo vērtētāja lomu – starptautiskā pasākumā tas gados jaunajam profesionālim uzticēts pirmoreiz.
Komentējot lielo notikumu Rīgā, Kaspars Ādamsons smej, ka «mēs jau sen bijām pelnījuši tādu vienreizēju un grandiozu festivālu», nopietni piebilstot, ka «ne tikai to, bet arī regulāru augsta līmeņa starptautisku konkursu». «Latvijas koriem ir lielas un pamatīgas saknes, arī neprofesionāļi šeit ir labā līmenī. Bet tas nebūt nenozīmē, ka esam vienīgie tādi pasaulē, jo arī citviet ir kolektīvi ar ļoti augstvērtīgu sniegumu. Kad biju iepriekšējā olimpiādē Sinsinati, par to varēju pārliecināties pats. Skala ir ļoti plaša varējuma ziņā: sākot no līmeņa – man patīk, un es dziedu un kā sanāk, tā ir labi –, līdz pat ļoti augstvērtīgam rezultātam,» novērojis K. Ādamsons. Arī konkursi atšķiras, un tas esot katra kolektīva un diriģenta ziņā, vai «kāpt tajā pašā dārziņā, kurā jau esi rušinājies, vai meklēt ko jaunu». Tas arī atkarīgs no tā, kas korim ir saplānots sezonā – koncertprogramma, citi konkursi, tāpat svarīgs ir finansiālais aspekts – vai ir tik liela rocība, lai dotos uz tuvāku vai tālāku vietu. Pat, uzstājoties Rīgā, summa salasās gana apaļa, teic diriģents.
Sōla šoreiz piedaloties divos koncertos: viens vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kur dziedās arī citi kori Māra Sirmā virsvadībā. Tā būšot tīra latviešu sakrālā mūzika, tāpēc tāda vietas izvēle. Otrs koncerts – Arēnā Rīga, kur būs muzicēšana sadarbībā ar Instrumentiem. Pašam diriģentam ir vēl viens atbildīgs darbs – jādiriģē Mežaparkā koru lielkoncertā: pati uznākšana ar Uģa Prauliņa mūziku. K. Ādamsons ievērojis, ka pēdējos gados pie virsvadītāju pults (arī pērn Dziesmu svētkos) tiek gados jauni ļaudis, un tas priecējot, ka varot sākt krāt pieredzi.
Daudz laika noteikti paņemšot arī darbs žūrijā, kas noteikti čempionu kategorijā būs krietni augstāks nekā atvērtajā. Viņš varēšot būt klāt abās. Līdz šim bija iesaistīts koru karu žūrijā pirms Dziesmu svētkiem un tad varējis redzēt Latvijas koru līmeni, bet tagad varēšot pamainīt skatpunktu.
Žēl gan esot, ka neizdosies daudz redzēt ārpus sava pienākumu lauka – ne piedalīties meistarklasēs, ne redzēt koncertus. Piemēram, labprāt savām acīm skatītu Dienvidāfrikas kori Andrē Vandermerva vadībā. Jau 17. jūlijā no rīta viņš dodoties uz citu konkursu Itālijā, kur vajadzēs darboties žūrijā. Pērn tur bijuši kopā ar Sōlu un ieguvis diriģenta specbalvu, kas ietvēris arī piedāvājumu būt par vērtētāju nākamā gada konkursā. To labprāt pieņēmis, jo «tādam jaunam un ne īpaši pieredzējušam cilvēkam, it īpaši žūrēšanas ziņā, tā ir ļoti laba pieredze». Vienīgi žēl, ka šā iemesla dēļ nevarēs klātienē baudīt Sōlas un Instrumentu uzstāšanos, jo nezinājis, ka abi šie pasākumi pārklāsies. Patiesībā viss šis pusgads bijis ļoti aizrautīgs – gan pašam kā mūziķim un diriģentam, gan kolektīvam. Viens no pēdējiem – dalība Eiropas dienas koncertā Vīnē, kur pārstāvējuši Latviju.