Trešdien, 9. jūlijā, Arēnā Rīga tika dots oficiāls starts Pasaules 8. koru olimpiādei, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem koru kariem, pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu – 27 000 dziedātāju. Tas ir arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas daudzskaitlīgākais kultūras notikums.
Pasākumu atklāja Latvijas simfoniskais orķestris, diriģents Romāns Vanags un Renārs Kaupers ar mūsu zemes muzikālo vizītkarti – dziesmu Welcome to my country (Laipni lūdzam manā zemē!), kurai sekoja vairāku apvienoto koru tautas dziesmas Pūt, vējiņi! izpildījums. Un tad uz skatuves devās Vācijas kultūras organizācijas INTERKULTUR prezidents Ginters Tīčs, kurš sveica žūriju, pasākuma rīkotājus, nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvjus un arī oficiālās amatpersonas, tostarp Latvijas valsts prezidentu Andri Bērziņu un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Aplausiem skanot, tika ienesti 73 dalībvalstu karogi, un klātesošie centās ar jo skaļām ovācijām sveikt savas zemes oficiālo simbolu. Kā jau ierasts olimpiādēs, pa priekšu visiem ieplīvoja Grieķijas karogs, bet parādi noslēdza Latvijas sarkanbaltsarkanais, un vēl aiz tā sekoja vien lielais olimpiādes karogs, ko nesa visu kontinentu pārstāvji.
Oficiālās runas sākot, G. Tīčs pateicās Rīgai, kas uzņēmusi šā pasākuma dalībniekus, apliecinot, ka ir «īsta Eiropas kultūras galvaspilsēta un arī koru olimpiādes galvaspilsēta». Rīgas mērs N. Ušakovs, turpinot šo domu, uzsvēra, ka šajās dienās varēsim pierādīt, ka esam kora mūzikas lielvalsts un ka esam cienīgi uzņemt viesus no visas pasaules – turklāt tik kuplā pulkā. «Tas ir daudzskaitlīgākais kultūras pasākums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Īpašs gods ir paziņot, ka Latviju tajā pārstāvēs vislielākais dalībnieku skaits – 102 kori,» akcentēja N. Ušakovs.
Savukārt Valsts prezidents A. Bērziņš norādīja: «Dziesmai ir spēks. Dziesmai ir milzīgs spēks. Tā spēj vienot dažādās valodās runājošus un dažādās pasaules malās dzīvojošus cilvēkus.» Dziesma pārmetīs tiltu uz visiem pieciem kontinentiem, ļaujot to daudzveidību baudīt dažādās pilsētas vietās – gan koncertzālēs, gan parkos. Meistarklases, koncerti, dalībnieku gājiens – tas viss sagaida dalībniekus un viesus. Prezidents, pasludinot olimpiādi par atklātu, novēlēja visiem: «Lai labi skan, tālu skan un lai katram koru olimpiādes dalībniekam ir prieks par kopā būšanu un kopā dziedāšanu vienā no pasaules dziedošākajām valstīm – Latvijā!»
G. Tīčs, pievienojoties A. Bērziņam un N. Ušakovam, ieskandināja īpaši olimpiādei izgatavoto Miera zvanu, veltot katram kontinentam vienu piesitienu, un tādējādi ar šīm skaņām paziņojot – olimpiāde ir atklāta.
Pēc oficiālās ceremonijas sekoja īsa, bet ļoti spilgta un izteiksmīga koncerta daļa, kuru ievadīja skaņdarbs Bolero no Ādolfa Skultes baleta Brīvības sakta. Tai neparastu akcentu deva Oskara Petrauska saksofons un dīdžeja Monsta virtuozā plašu skrečošana. Artūra Maskata skaņdarbs Tango, kuru kustībās izdejoja Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, parādīja, ka šeit nav tikai lieliski dziedātāji, bet arī baleta profesionāļi. Ļoti emocionāli un spēcīgi izskanēja arī Imanta Kalniņa oratorijas Rīta cēliens noslēguma daļa Vārti veras, kurā solo partijas dziedāja operdziedātāji – Kristīne Zadovska un Krišjānis Norvelis.
Lai parādītu to, ka latvieši ir ne tikai spēcīgi klasikā, bet tai ir arī spilgta folklora, kura rod izpausmi dažādos tās veidos, uz skatuves skanēja gan etnogrāfiskā dziedāšana, gan spēlēja dūdu un bungu grupa Auļi, gan arī dejoja studijas Dzirnas jaunieši, izdzīvojot trakulīgu vasaras saulgriežu mistēriju – ar improvizētu diešanu pāri ugunskuram un akrobātiskiem meiteņu lēcieniem no saslietu solu galiem.
Emocionālu punktu atklāšanas koncertam pielika Intara Busuļa dziedājums, izpildot Ērika Ešenvalda dziesmu My song (Mana dziesma) ar indiešu dzejnieka Rabindranata Tagores vārdiem, un tā izpelnījās lielu klātesošo atsaucību.