Nākamnedēļ, 9.jūlijā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros Rīgā sāksies līdz šim vērienīgākā Pasaules koru olimpiāde, kas pulcēs 27 tūkstošus dziedātāju, kuri pārstāvēs 460 korus no 73 valstīm un pieciem kontinentiem.
Miera zvans un īpašā Pasaules koru olimpiādes mūzika
Pasaules koru olimpiādes oficiālā atklāšanas ceremonija notiks 9. jūlijā „Arēnā Rīga”.To tradicionāli ieskandinās īpašais miera zvans, kas uz katru olimpiādi tiek gatavots no jauna. Mūsu Miera zvans, kurš 4. jūlijā tika atvests uz Rīgu, tika liets Nīderlandē zvanu lietuvē, kas dibināta 17. gadsimta otrajā pusē. Zvans sver 480 kilogramu, no tiem 20 kilogrami ir zvana mēle, tas ir apmēram 90 centimetru augsts, kopā ar statīvu tā augstums ir vairāk nekā divi metri. Uz zvana ir logotips, kā arī olimpiādes moto angļu un latviešu valodā: „Singing together bring nations together! Dziesma vieno tautas!"
Simboliski un nozīmīgi visiem kordziedātājiem – zvans ir noskaņots uz La, kas ir kamertonis, pēc kā diriģents uzdot toni. Visu olimpiādes laiku tas atradīsies „Arēnā Rīga” un pēc tam paliks Rīgā uz visiem laikiem.
Nozīmīga Pasaules koru olimpiādes tradīcija ir krāšņā atklāšanas un noslēguma ceremonija – karoga ienešana, dalībvalstu karogu godināšana, Miera zvana iezvanīšana, un tās pavada īpašā Pasaules koru olimpiādes mūzika. Astotajā Pasaules koru olimpiādē, līdz šim izmantoto mūziku nomainīs jauns skaņdarbs, tā autors ir Zigmars Liepiņš.
"Zigmars Liepiņš paveicis lielisku darbu.Tas ir liels pagodinājums mums un pasaulē lielākā koru konkursa cienīgs notikums, ka populārais latviešu mūziķis piekrita uzņemties šo pienākumu,"uzskata Vācijas kultūras organizācijas Interkultur prezidents Ginters Tīčs (Günter Titsch).
"Pēc septiņām Pasaules koru olimpiādēm bija pienācis laiks jaunai ceremoniālajai mūzikai. Pulcinot 27 000 dalībnieku, astotā Pasaules koru olimpiāde Rīgā būs lielākā olimpiāde pasākuma norises vēsturē. Šis nozīmīgais sasniegums līdz ar jauno mūziku simboliski ievadīs mūs nākotnē," norāda „Interkultur” mākslinieciskais direktors Ralfs Eizenbeiss (Ralf Eisenbeiß).
Dalībvalstu karogu parādi un olimpiādes karoga svinīgo pacelšanu, Pasaules koru olimpiādes starptautiskās konkursu žūrijas godināšanu un īpašo Zvana ceremoniju kuplinās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Renārs Kaupers un Intars Busulis, saksofonists Oskars Petrauskis, Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, solisti, deju grupa „Dzirnas”, vairāki kori, folkloras kopas un dūdinieku grupa, Diriģenti – Mārtiņš Klišāns, Mārtiņš Ozoliņš, Romāns Vanags, ceremonijas režisore Mirdza Zīvere.
bet oficiāli 8. Pasaules koru olimpiādi atklās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Vācijas kultūras organizācijas prezidents Ginters Tīčs (Günter Tietsch).
Pasaules koru olimpiāde
Pasaules koru olimpiāde ir lielākais starptautiskais koru pasākums pasaulē un ne velti tiek dēvēts par kordziedāšanas olimpiskajām spēlēm. Tās mērķis ir apvienot korus draudzīgā sacensībā un apliecināt kopā dziedāšanas nozīmīgumu. Pasaules koru olimpiāde būs līdz šim pirmais kultūras pasākums, kas Rīgā pulcēs tik lielu ārvalstu dalībnieku skaitu, kļūstot arī par Rīga 2014 programmas lielāko notikumu dalībnieku skaita ziņā.
Pasaules koru olimpiādes norise Latvijā ir sens diriģenta Imanta Kokara sapnis, kura īstenošanai viņš lika pamatus, darbojoties Pasaules koru olimpiādes padomē. Tas ir arī apliecinājums izcilajām Latvijas kordziedāšanas tradīcijām un Latvijas koru panākumiem starptautiskos koru konkursos.
Konkursi šogad notiks 29 dažādās kategorijās, kurās kolektīvi sacentīsies par balvām – sākot no mums saprotamās klasiskās kordziedāšanas līdz pat folkloras, džeza, gospeļu, barbershop, popmūzikas un šovu koriem.
Šogad Latviju pārstāvēs 102 kori. Līdz šim Pasaules koru olimpiādēs Latvijas kori ir piedalījušies gan Atklātajā, gan Čempionu grupā, iegūstot gan vairākas zelta, gan sudraba un bronzas medaļas. Kopumā Pasaules koru olimpiādēs, kas pavisam bijušas septiņas, piedalījušies 16 Latvijas kori.
Visi kori, kas piedalās Pasaules koru olimpiādē, tiek iedalīti divās lielās grupās. Pirmkārt, tie, kas piedalās Atklātajā konkursā, kurā ir 26 kategorijas. Tajā varēja pieteikties ikviens kolektīvs – ar lielāku vai mazāku pieredzi. Otra lielā ir Čempionu grupa – kurā 29 kategorijās sacenšas kori ar lielu skatuves pieredzi, panākumiem vietējos un starptautiskos konkursos. Stiprākos un labākos korus šai grupai izvēlas Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskā padome, tomēr kori šajā grupā nav profesionāļi
Desmit dienu garumā Rīgā un citviet Latvijā norisināsies vairāk nekā 100 dažādi kora mūzikas notikumi Rīgas koncertzālēs, uz brīvdabas skatuvēm parkos un laukumos. Ikviens interesents aicināts apmeklēt koru konkursus 29 kategorijās 10 dažādās pasākumu norises vietās, kas būs skatāmi bezmaksas. Tāpat bez maksas apmeklējami arī draudzības koncerti, kas notiks Esplanādē, Vērmanes dārzā, uz Origo brīvdabas skatuves, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Olimpiādes laikā notiks meistarklases slavenu mūziķu vadībā, divi Pasaules koru olimpiādes zvaigžņu koncerti Arēnā Rīga, vokālo grupu „The Real Group” un „The King's Singers” solokoncerti, bet vienā no konkursu kategorijām – arī aptuveni 20 pasaules komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi.
14. un 15.jūlijā Rīgā norisināsies arī Pasaules koru padomes sanāksme, kuru veido gandrīz simts pārstāvji no 80 valstīm. Padome apspriedīs svarīgākos nozares jautājumus un dalīsies pieredzē par koru kultūras attīstības tendencēm savās valstīs. Pirms 10 gadiem Pasaules koru olimpiādes padomē tika uzaicināts maestro Imants Kokars, kurš savas darbības laikā veltīja lielas pūles, lai šie dziedāšanas svētki notiktu Latvijā. Kopš 2008.gada viņa darbu padomē turpina diriģents Romāns Vanags, un padomes darbam pievienojies arī diriģents Mārtiņš Klišāns.
Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000.gada un notiek reizi divos gados. Pasaules koru olimpiādi Rīgā rīko nodibinājums „Rīga 2014” sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju „Interkultur”.
Konkursa koncerti
Liela daļa Pasaules koru olimpiādes koncertu būs bez maksas. Galvenokārt tie būs konkursa un draudzības koncerti. Tās būs astoņas Rīgas skatuves, kur ikviens, ja vien zālē būs brīva vieta, varēs bez maksas klausīties un baudīt koru priekšnesumus. Katrs koris atkarībā no grupas un kategorijas uzstāsies 15 vai 20 minūtes.
Mūzikas akadēmijā, Latvijas Universitātes Lielā aula, Kongresu nams. Paralēli konkursiem būs arī četras brīvdabas skatuves, uz kurām kopā notiks 30 draudzības koncerti. Tie būs kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014”, „Origo Summer Stage” Stacijas laukumā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un Vērmanes dārzā. Uz katras no skatuvēm dienā notiks vidēji trīs koncerti, un katras dienas programma tiek veidota tā, lai parādītu olimpiādes dalībnieku fantastisko daudzveidību.
Turklāt šādi draudzības koncerti nenotiks tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā un Siguldā, kā arī Salaspilī, Dobelē un Pūrē, kur tālos viesus uzņems vietējie kori.
Katrā kategorijā pirmajiem trim visvairāk punktus ieguvušajiem koriem pasniedz bronzas, sudraba un zelta medaļas. Čempionu kategorijā tiek pasniegtas vēl arī Grand Prix. Katrs šīs godalgas ieguvējs saņems arī tēlnieces Olgas Šilovas veidoto īpašo Rīgas Pasaules koru olimpiādes balvu.
Pēc apbalvošanas ceremonijām tiks rīkoti arī Čempionu koncerti, kuros uzstāsies visi Grand Prix ieguvēji – labākie no vislabākajiem – 29 kori no visas pasaules, visu kategoriju uzvarētāji. Koncerti plānoti 13. jūlijā plkst. 15.00 LU Lielajā aulā un Kongresu namā, kā arī 19. jūlijā, tāpat LU Lielajā aulā un Kongresu namā.
Zvaigžņu koncerti
Pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā ieradīsies vairākas pasaules līmeņa zvaigznes – vokālās mūzikas smagsvari – „The King's Singers” no Lielbritānijas un „The Real Group” no Zviedrijas.
10. jūlijā koncerta galvenā zvaigzne ir zviedru vokālā grupa „The Real Group”. Koncertā piedalīsies japāņu bundzinieku grupa „Yamato, Drummers of Japan”, būs arī krāšņs Karla Dženkinsa (Karl Jankins) skaņdarba „Adiemus. Songs of Sacntuary” iestudējums kamerorķestra „Sinfonia Concertante”, Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora „Tiara”, deju grupas „Dzirnas”, solistu un diriģentes Airas Birziņas izpildījumā.
Uzstāšanos bagātinās arī Intars Busulis un „Abonementa orķestris”, koris „Ladies First” no Vācijas un koris „Vocal Motion Six” no Namībijas.
Otrajā Zvaigžņu koncertā 17. jūlijā piedalīsies vokālā grupa no Lielbritānijas „The King's Singers”, uzstāsies Rīgas kamerkoris „Ave Sol” kopā ar pasaulē slaveno amerikāņu komponistu Mortenu Lauridsenu, kā arī īpašā sadarbības projektā grupa „Instrumenti” kopā ar jaukto kori „Sõla” un diriģentu Kasparu Ādamsonu.
„The Real Group”, gan „King's Singers” sniegs arī atsevišķus koncertus.
Kopkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē
Kā īpašs notikums, iespējams pat pārsteigums koru dalībniekiem, iecerēts Koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Tā būs iespēja koriem no visas pasaules saprast, kāpēc Latvijā dziedāšanas tradīcija ir tik īpaša un ko nozīmē būs kopkorī Lielajā Dziesmu svētku estrādē.
Mežaparkā dziedās 17 000 dalībnieku – 10 000 no Latvijas, 7000 no visas pasaules. Pirmajā daļā klasisko Dziesmu svētku repertuāru dziedās Latvijas kori. Savukārt otrajā daļā, ko ievadīs „Yamato, Drummers of Japan”, estrādē „ieplūdīs” pasaules kultūra. Šajā daļā skanēs pasaules klasika – sākot ar Džuzepes Verdi „Vergu kori” no operas „Nabuko” līdz pat gospeļmūzikas hitam „Oh Happy Day”. Šīs dziesmas izpildījums arī būs īpašs mirklis, jo tai pievienosies gospeļmūzikas dziedātājs Volts Vitmens juniors (Walt Whitman Jr), kurš īpaši ieradīsies uz šo koncertu no ASV.
Visi 17 000 lielkoncerta dalībnieku dziedās arī vairākas mūsu Dziesmu svētku dziesmas, tostarp latviešu dziedāšanas svētku virsotni – „Saule. Pērkons. Daugava”. Tādējādi tālāk pasaulē tiks nests arī mūsu nacionālās kultūras lepnuma – Dziesmu svētku vēstījums.
Baltijas zēnu koru koncerts
Baltijas zēnu koru koncerts būs vienreizējs projekts, kas tapis īpaši Pasaules koru olimpiādei Rīgā. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar Pasaules koru olimpiādes goda māksliniecisko vadītāju Mortenu Lauridsenu. Populārā amerikāņu komponista mūziku dzied gan profesionālie, gan amatieru kori visā pasaulē. Labi zināms ir viņa skaņdarbs „Lux Aeterna”, par koru komponists teicis - tas jādzied tieši zēnu korim. Lai gan skaņdarbs ir populārs pasaules koru vidū, izrādās, to nekad pilnā apjomā nav dziedājis tieši zēnu koris. Pateicoties diriģenta Romāna Vanaga uzņēmībai un mīlestībai pret zēnu koru muzicēšanu, tapis šis unikālais projekts, kurā dziedās trīs Baltijas valstu zēnu kori. Koncerts notiks 14. jūlijā Lielajā ģildē, klātesot pašam skaņdarba autoram.
Noslēguma ceremonija
Jauns repertuārs ir arī starptautiskajam Festivāla korim, kas tradicionāli uzstāsies Pasaules koru olimpiādes noslēguma ceremonijā. Zviedru komponists Jērans Bejstams (Göran Bejstam) sagatavojis jaunu programmu, kurā iekļauti visā pasaulē labi zināmu skaņdarbu aranžējumi un kas pirmo reizi tiks atskaņota 19. jūlijā.