Kaņepes kultūras centrā notiks Dzejas dienu atklāšana

Pasākuma pirmajā daļā uzstāsies dzejnieks un mediju mākslinieks Artūrs Punte, kurš spēlēs pašdarinātu instrumentu "Talvisota Sturm Machine" - ierīci, kas apvieno miniatūras skaņas skulptūras un "droninga" mūzikas instrumenta īpašības. Autors instrumentu veltījis Ziemas karam, kurā somi Otrā pasaules kara laikā atvairīja PSRS uzbrukumu.

Dzejas dienu atklāšanas pasākuma īpašais viesis būs amerikāņu izcelsmes dzejnieks Džeims Hopkins, kurš Latvijā viesojies jau vairākkārt.

Savukārt pasākuma otrajā daļā ar dzejas lasījumiem uzstāsies Inga Gaile, Toms Treibergs un Edvīns Raups. Lasījumus papildinās apvienības "VSKB audio un Baltic Analog Lab" analogā kino performance. Dzejas dienu atklāšanas pasākuma īpašais viesis būs amerikāņu izcelsmes dzejnieks Džeims Hopkins, kurš Latvijā viesojies jau vairākkārt.

Programmas centrālajā pasākumā, atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 13.septembrī plkst.18 notiks Lietuvas un Igaunijas dzejnieku viesu vakars. Tajā piedalīsies dzejnieki Toms Venclova, Jurgita Jasponīte un Giedre Kazlauskaite no Lietuvas, kā arī Veronika Kivisilla, Haso Krulls un Igors Kotjuhs no Igaunijas. Muzikālo priekšnesumu sniegs Kivisilla, kura uzstājās šī gada Londonas grāmatu tirgus atklāšanas ceremonijā. Pasākumu vadīs Arno Jundze.

Festivāla programmas turpinājumā galvaspilsētā paredzēti dažādi pasākumi, kas norisināsies mākslas galerijā "Noass", Maskavas ielā 52, Raiņa un Aspazijas mājā, kuģīšu piestātnē Radio ielā 1, Kaņepes kultūras centrā, Mūzikas namā "Daile", viesnīcā "Grand Poet", Ojāra Vācieša muzejā un Čiekurkalna apkaimē. Pasākumos varēs sastapt dzejniekus arī no Krievijas, ASV un Vācijas. Tāpat vairāki vairāki Dzejas dienu pasākumi norisināsies Latvijas reģionos.

Savukārt Dzejas dienu noslēgumā 16.septembrī pie Latvijas Nacionālās Bibliotēkās notiks "Dzejas maratons", kur pie brīvā mikrofona būs iespēja nolasīt savu mīļāko dzejoli. Šīs pasākums plānots kā atpūta visai ģimenei - skanēs mūzika, būs radošās darbnīcas, varēs piedalīties kultūras kanona spēlē un citās aktivitātēs.

Šogad Dzejas dienu festivāls būs pieejams arī tiešsaistē - katram interesentam ir iespēja nedēļas laikā nopublicēt septiņus dzejoļus un iegūt arī profesionālu dzejnieku komentārus un ieteikumus. Sociālajā tīklā "Facebook" plānota arī zibakcija "Nolasi savu mīļāko dzejoli!", kurā ikviens, sekojot Latvijas populāro dzejnieku piemēram, varēs nofilmēt sevi, lasot savu mīļāko dzejoli, un publicēt to ar tēmturi "#Dzejasdienas".

Pasākuma rīkotāji atgādina, ka šogad ir atjaunota Dzejas dienu balva, kas tiks svinīgi pasniegta vienam dzejas krājumam, kas izdots laikā no pērnā gada 1.augusta līdz šī gada 1.augustam. Balvas apmērs ir 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Dzejas dienu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) šī gada jūnijā izveidoja Dzejas dienu padomi, ar mērķi veidot šo pasākumu par starptautiskas nozīmes dzejas festivālu, aģentūru LETA informēja LRS priekšsēdētājs Jundze.

Jaunizveidotajā Dzejas dienu padomē darbojas dzejnieki, LRS biedri Ingmāra Balode, Ērika Bērziņa un Aivars Eipurs. LRS valdi pārstāv laikraksta "konTEKSTS" galvenā redaktore Sandra Ratniece un Jundze.

Padomes pārziņā ir stratēģiskie un organizatoriskie jautājumi. Iecerēts, ka turpmāk festivālā ik gadu viesu izvēle notiks, fokusējoties uz kādu konkrētu valstu vai valodu grupu autoriem. Jundze norādīja, ka tas nepieciešams, lai atbalstītu mērķtiecīgu Latvijas un ārvalstu dzejnieku un atdzejotāju sadarbību. Perspektīvā festivāla profesionālajā programmā tiks iekļautas arī atdzejas meistardarbnīcas.

Ņemot vērā, ka profesionālais festivāls radies no Dzejas dienu kustības, LRS apņemas arī turpmāk saglabāt tradīciju un informatīvi atbalstīt Latvijas novados notiekošos Dzejas dienu pasākumus.