VIDEO. “Jā, pie mums spokojas”. Marina Rebeka stāsta par dīvainām sajūtām pasaules opernamos

Pasaulslavenā operdziedātāja Marina Rebeka intervijā “Nra.lv sarunas” pastāstīja par operas spoku, kuru gandrīz satikusi Itālijā, Romas operā, kad vēl dziedājusi Mariju Stjuarti.

Marina Rebeka, uzstājoties Romas operā, dodoties prom pēc izrādes, atcerējusies, ka kaut ko aizmirsusi. Kad viņa gājusi atpakaļ, viņai bijusi dīvaina sajūta. Operas darbiniece viņu mierinājusi: “Jā, pie mums spokojas. Mēs zinām viņus visus. Te viņš mums staigā, un mēs neviens nebaidāmies.” M. Rebeka gan pašu spoku nav satikusi, bet sajūtas bijušas… īpaši tad, kad uznāk uz skatuves.

Viena no dīvainākajām sajūtām operas dīvai M. Rebekai bijusi “Arena di Verona” (Veronas arēnā, brīvdabas amfiteātrī), un nevis izrādes laikā, bet mēģinājumā, jo mēģinājumi tur notiek no pulksten 23 līdz diviem naktī. Tas ir tāpēc, ka tad nav tik karsti un tur pūš vējš. Dienā ir plus 35 grādi, bet naktī plus 18, un visi pat ar cepurītēm staigā.

“Liela, tumša telpa un nakts, un kaut kas tajā ir… tāds. Bezmaz jau es tajā redzu gladiatorus, kā kādreiz enerģētika tur bija,” atzina M. Rebeka, piebilstot, ka arī Kolizeju varētu pārtaisīt par ko tādu. Veronas arēnā ir interesanti - mākslinieku ģērbtuves atrodas kādreizējos zirgu staļļos.

Vēl M. Rebeka atceras, kad tur dziedājusi Džuljetu “Romeo un Džuljetā” un, guļot uz metāla zārka, pamanījusi, ka debesis ir satumsušas pavisam melnas - nāk negaiss, un tad viņai prātā ienākusi doma par varenu zibens spērienu…