Reportāža: Kā Dobeles kori un citi pašdarbības kolektīvi gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem

GANDRĪZ VISI. «Tikai pieci procenti cilvēku nevarētu dziedāt. Pētījumi apliecina, ka ikviens piedzimst ar absolūto dzirdi. Varētu izpētīt, cik muzikāli bērni izaug, ja mātes katru dienu bērniem dziedātu šūpuļdziesmas,» saka jauniešu jauktā kora Sadziedis diriģents Raimonds Bulmers © F64

5.lapa

Visu paaudžu dejotāji

«Klusa cerība ir, ka lieluzvedumā Māras zeme stadionā Daugava piedalīsies visi manis vadītie deju kolektīvi - bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru, visi gatavo Deju svētku repertuāru» saka horeogrāfs Gints Baumanis, kurš Dobelē dejošanu māca visām paaudzēm - tiem, kas jau un vēl ir gatavi dejot.

HOREOGRĀFS Gints Baumanis ir gatavs uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā atvest visus savus deju kolektīvus - visu paaudžu dejotāji gatavo Deju svētku repertuāru, bērnu deju kolektīvs Drellīši šo iespēju izcīnīja skatē / F64

Horeogrāfu Gintu Baumani darbam Dobelē uzrunāja pirms 12 gadiem, tad viņš sāka strādāt ar jauniešu deju kolektīvu Drīziņš un vidējās paaudzes deju kolektīvu Dzīpars, pirms astoņiem gadiem izveidoja bērnu deju kolektīvu Drellīši, pirms pieciem gadiem šai saimei pievienojās seniori Dobelnieki. «Darbs, darbs un tikai darbs ir panākumu atslēga,» - nosaka visu kolektīvu vadītājs Gints Baumanis. «Ar gadiem man izdevies iemācīt, ka Dziesmu un deju svētki ir kā punktiņš uz «i» vai izsaukuma zīme teikuma galā, tas ir rezultāts, pie kura loģiski nonākam.» Par šo svētku repertuāru dejotājiem horeogrāfs saka: «Diez vai varētu teikt, ka visi to dejo ar milzīgu degsmi. Savulaik teicu, ka valsts simtgades deju svētkos varēja būt citāds repertuārs, bet ir tā, kā ir, un es daru visu, lai deju uzvedums izdotos skaists, lai patīk dejotājiem un skatītājiem - tas ir galvenais.»

Horeogrāfs atzīst, ka dejotgribētāju skaits pēdējos gados palielinās, par to liecina arī fakts, ka šogad uz svētkiem Rīgā brauks apmēram 15 tūkstoši dejotāju, salīdzinājumam - iepriekšējos svētkos bija 13 tūkstoši. «Iespējams, būtība nav pat dejošanā, cik ļoti pozitīvā kopābūšanā. Vienmēr esmu teicis, ka dejošana nav tikai brīvā laika pavadīšana, tā ir sirdij patīkamu lietu komplekts, arī zināma veida atkarība. Ne tikai mēģinājumi, bet arī koncerti un balles pēc tiem satuvina cilvēkus. Kas grib, laiku atrod. Esmu pārliecināts - pašdarbība attīsta dažādas prasmes, pieredze tajā palīdz dzīvē tikt tālāk nekā tiem, kas sēž mājās pie televizora.»

Kolektīvu vadītājs uzsver, ka piedalīšanās deju kolektīvā ir labs veids, kā augošam cilvēkam trenēt atbildības izjūtu, jo - «ja korī viens neatnāk uz mēģinājumu, fundamentāli nekas nemainās, bet, ja dejotājs neatnāk uz mēģinājumu, tad dejas mēģināt ir grūti, ar tukšām vietām nevar veidot zīmējumus. Dejotājiem ir lielāka disciplīna.»

Horeogrāfs ir pārliecināts, ka ikvienam kolektīvam tomēr ir jābūt augstākiem mērķiem nekā tikai kopā sanākšana, tāpēc savus kolektīvus viņš mēģina iesaistīt dažādos pasākumos, viens no tiem ir uzvedums No zobena saule lēca, kurā piedalījušies visi viņa vadītie kolektīvi, izņemot seniorus.











Svarīgākais