Reportāža: Kā Dobeles kori un citi pašdarbības kolektīvi gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem

Elpo un dziedi!

Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu koris Sadziedis ir vienīgais jauniešu koris novadā, turklāt viens no nedaudzajiem skolu jauktajiem koriem Latvijā, kas gatavo Dziesmu svētku repertuāru, ko tā diriģents Raimonds Bulmers atzīst par grūtu. Šī skola Dziesmu svētkos tiks pārstāvēta arī ar zēnu ansambli KPTT, kas uzaicināts piedalīties vokālo ansambļu koncertā.

1995. gadā dibinātais jauniešu koris Sadziedis savas pastāvēšanas laikā ir piedalījies visos dziesmu svētkos - gan skolēnu, gan pieaugušo. «Pagājušajā gadā bija krīze, bija pustukši mēģinājumi, jauniešiem teicu: «Ja man vienam vajag tikt uz Dziesmu svētkiem, tad uzreiz saku - paldies, bet, ja jūs gribat un es gribu tur nokļūt, tad mēs to izdarīsim. Tā jau nav spiesta lieta, nav obligāti jābrauc uz pieaugušo dziesmu svētkiem, protams, es gribu, lai viņi piedzīvo to, kas noteikti paliks atmiņā uz visu mūžu. Protams, skolēnu dziesmu svētkos ir vieglāks repertuārs, vairāk saistošs jauniešiem, pieaugušo dziesmu svētkos ir grūtāks repertuārs, un tajā pašā laikā - ja spēj to dabūt gatavu... No tiem vidusskolas koriem, ar kuriem mēs draudzējamies, esam vienīgie, kas gatavo šo svētku programmu. Vidzemē ir citas tradīcijas, bet Zemgalē... Saldū ir tikai viens jauniešu koris, Bauskas rajonā arī, un tas nepiedalīsies Dziesmu svētkos,» saka kora Sadziedis diriģents Raimonds Bulmers. Īpašs prieks viņam ir par puišu ansambļa KPTT augsto novērtējumu - tas uzaicināts būt par vienu no dalībniekiem vokālo ansambļu koncertā.

Skolotājs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi ir pārliecināts, ka labu rezultātu nevar panākt, ja kora stunda ir iekļauta mācību programmā kā obligāts priekšmets. «Es arī nemācētu strādāt, ja koristi būtu kā ķīlnieki, kuriem nav kur dēties,» saka Raimonds Bulmers. Līdzīgs stāsts bijis ar puišu ansambli, pirms gadiem desmit diriģents izvēlējies potenciāli varošākos puišus no kora, sākuši mēģināt, un tad sapratis, ka viņš grib vairāk par puišiem, tāpēc atmetis ar roku, jo sapratis - rezultāta nebūs. «Pēc diviem gadiem pie manis atnāca divi puiši, teica, ka gribot ansambli, un tad process aizgāja, un rezultāts ilgi nebija jāgaida,» saka diriģents, kura vadītais puišu ansamblis ir retums Latvijas mērogā, bieži tiek aicināts piedalīties dažādos projektos, nesen uzstājušies Minskā. Uzreiz pēc puišu ansambļa tika izveidots meiteņu ansamblis Rota.

«Jauniešu kori skolās ir retums, Rīgā ir citādi, tur var piespiest - ja neesi korī, izvēlies citu skolu. Skolēnu dziesmu svētki ir apdraudēti, par to satraucoši izteicies arī diriģents Māris Sirmais - skolām nav instrumentu, ar kuriem varētu operēt, no otras puses - ja piespiež, tad nav arī rezultāta. Skatoties Latvijas mērogā, bilde nav laba, reti kurā skolā ir saglabājušies kori un tie, kas ir, darbojas, pateicoties personībām, diriģentiem, kas spējuši ap sevi savākt dziedošus jauniešus. Mūsu apkārtnē deju kolektīvi aug kā sēnes pēc lietus, bet kora kustībā kaut kas nav riktīgi valsts mērogā... Nebūšu soģis, bet, iespējams, kaut kas nav kārtībā ar repertuāru.

Iespējams, ar attieksmi - ir sajūta, ka lielie mākslinieki skatās no augšas uz mazajiem novadu korīšiem. Nu nevar lauku koris pacelt tādu programmu, kas tagad salikta Dziesmu svētku repertuārā. Ja cilvēks savā brīvajā laikā, dziedot korī, nevis gūst prieku, bet mokās kompleksos... Igauņi iet demokrātisko ceļu - augstu māksliniecisko līmeni savieno ar tautisko,» saka Raimonds Bulmers. Darbs skolā viņam iemācījis arī daudz ko uztvert ne tik emocionāli. «Ja nevar ietekmēt apstākļus, tad kāda jēga satraukties? Savējiem saku - vai žūriju var ietekmēt skatēs? Nē. Tad - elpo un dziedi!»