Glika kūka un ozols – dāvana reformācijas atcerei

Šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena. Alūksne, kur dzīvojis Bībeles tulkotājs latviešu valodā, atceres gadadienai gatavojas gandrīz visu gadu.

Vācu mācītāja Ernesta Glika tulkotā Bībele latviešu valodā ir unikāls veikums, tai Alūksnes Bībeles muzejā ierādīta goda vieta. Šoruden alūksnieši ceps Glika kūku, ko degustēs reformācijas jubilejas svinībās oktobrī. Un jaunajam Bībeles tulkojumam par godu tiks stādīts jauns ozoliņš. 1683. gadā uz dzīvi Alūksnē pārcēlās vācu mācītājs Ernsts Gliks un sāka Bībeles tulkošanu latviešu valodā. 1685. gadā viņš pārtulkoja Jauno Derību, 1689. gadā - Veco Derību. Par piemiņu šim mūža darbam E. Gliks mācītājmuižas parkā pretim dzīvojamai ēkai iestādīja divus ozolus, kas aug vēl šobaltdien. Trešais Bībeles tulkojums latviešu valodā tika veikts no 1995. līdz 2012. gadam, un tam par godu zemē ieaugs vēl viens ozoliņš.

VĒSTURISKI. Glika Bībeles muzejs Alūksnē - 1903. gadā būvētā mājiņa ir bijusi gan tirgus būdiņa, gan benzīntanks. Tagad nelielajā telpā ir kompakti izvietota Bībeles vēsture / Didzis GRODZS, F64 Photo Agency

Glika Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga stāsta, ka muzejs vēlas apzināt draudzes, kurās Gliks strādājis, tādu bijis 22, un izveidot bukletu, lai izstāstītu par mācītāja paveikto. «Pētnieciskajā darbā vēl ir daudz darāmā. Saikne ar Gliku nav pārtrūkusi. Tā tikai šķiet, ka Bībelē neko jaunu nevar atklāt un ar mūsdienām saistīt,» aizrautīgi stāsta muzeja vadītāja. Alūksnieši turpina pētīt pilsētas vēsturi, un gaidāmi interesanti stāsti. Līdz tam laikam, kas zina, Bībeles muzejs būs papildināts ar jauniem un neparastiem Bībeles izdevumiem. Zināms, ka ir uzrakstīti doktora darbi gan par darbības, gan lietvārdu izmantošanu Bībelē un salīdzināts, kā runājam tagad. S. Selga noteic, ka katrs mācītājs uzņēmās milzīgu atbildību, Glika valodu padarot mazliet laicīgāku, un «pie septītā izdevuma jau riktīgi jūtam, ka valoda mainīta». Viņa mudina pārliecināties, kā dažādos izdevumos skanējis pirmais teikums Bībelē: «Iesākumā radīja Dievs to debesi un to zemmi».

Muzejā Bībele lasāma 38 valodās, Tēvreize - 25 valodās. Un ir vismaz viena lieta, kurā izgriežam igauņiem pogas. Viņu Bībele iespiesta Rīgā, turpat, kur mūsu Bībele ieraudzījusi dienas gaismu.

Par katru dāvāto grāmatu S. Selgai ir aizkustinošs stāsts. Kāds japānis atbrauca uz Latviju pēc postošās zemestrīces 2005. gadā, un japāņi to uztvēruši kā Dieva sodu. Viņš atbraucis kā brīvprātīgais uz Daugavpili mācīt japāņu valodu studentiem un uzdāvināja Bībeles muzejam Bībeli. Kāda kundze atnesa Bībeli, kurā ielikusi savu foto - smaidīga sieviņa, viņa dāvina savas dzimtas dārgumu ar prieku. Kādā Bībelē ierakstīti Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes nāves dati. Grāmatas īpašnieks nav bijis Čakstes radinieks, bet tolaik ļaudis ar cieņu un mīlestību izturējās pret valsts prezidentiem.