Vairākus mēnešus meklējam atbildes uz jautājumu vai patiesi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) darbojas “pasūtījumu galds” kur var sarunāt VID auditu, kriminālprocesu, to izbeigšanu, vai cita veida ar VID sasaistītas nepatikšanas. Ik pa laikam uz šāda “pasūtījumu galda” esamību publiski norāda gan uzņēmēji, gan arī bijušie VID darbinieki.
Vairāku mēnešu garumā mēģinām rast arī atbildes, kādēļ tiesībsargājošās institūcijas kūtri reaģē vai, precīzāk, praktiski nereaģē uz publiski paustajiem izteikumiem par VID?
Likums tiesībsargājošajām institūcijām paģērē pārbaudīt ziņas vai faktus, ja tie vedina domāt, ka notiek likuma pārkāpumi. Piemēram, Prokuratūras likums skaidrā tekstā uzliek prokuratūrai un prokuroriem pienākumu uzraudzīt likuma ievērošanu.
Šajā likumā, cita starpā, teikts: “Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. ... Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību. ... Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam”.
Pirms vairākiem gadiem Neatkarīgā plaši aprakstīja, ka, ja politiskai elitei ļoti vajag kādu apsūdzēt, prokurori pratināšanas gatavi veikt ne tikai savos kabinetos vai specializētajās pratināšanas telpās, bet arī restorānos, viesnīcās un pat Latvijas vēstniecībās ārvalstīs.
Liels jautājums - kādi gan spēki šobrīd traucē to visu aši atkārtot, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka ar VID viss ir kārtībā un tādējādi beidzot noņemt no iestādes šaubu ēnu?