3.lapa
Interesanti par vāverēm:
Diezgan droši var apgalvot, ka vāveri dabā savas dzīves laikā redzējis vai ikviens - mazais aktīvais dzīvnieciņš itin bieži apmetas uz dzīvi cilvēku tuvumā. No visām pasaulē sastopamajām ap 270 vāveru sugām Latvijā mitinās viena- Eirāzijas, jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kuras izplatības areāls plešas no Atlantijas okeāna līdz pat Eirāzijas kontinenta tālākajiem austrumiem Kamčatkai un Sahalīnai.
Vasarā vāveres kažociņš ir viscaur ruds, izņemot punci, kas ir balts, savukārt rudens pusē kuplaste vāvere apmatojumu nomaina uz mazliet pieticīgāku pelēcīgu, toties tas kļūst vēl kuplāks un biezāks.
Vāvere ir nometnieks un lielāko savas dzīves daļu pavada, uzturoties kokos, kam lieliski ir piemērota dzīvnieciņa ķermeņa uzbūve. Savukārt kuplā aste kalpo gan kā līdzsvara noturēšanas instruments, gan kā zināma veida stūre, lecot no viena zara uz otru.
Ikdienas maltītes pamatā ir dažādas sēklas, ozolzīles, rieksti un no čiekuriem izlupinātas priežu un egļu sēkliņas, bet pavasarī, kad tas viss vēl nav ienācies un ziemas krājumi jau noēsti, vāveres nesmādē arī koku jaunos dzinumus.
Pavasarī vāverēm kāzu laiks, mazuļi dzimst maija sākumā un vienā ģimenē reizēm līdz pat veseliem pieciem! Vēl pēc mēneša mazajiem atveras acis un tad tikai pāris nedēļu laikā tie jau paši ir gatavi izdzīvošanas izaicinājumiem. Vienā vasarā vāveru mammas nereti laiž pasaulē divus mazuļu metienus.
Vēl interesanti, ka vāveres priekšķepām ir četri pirksti, bet pakaļkājām - pieci!
Ja nav piemērotu koku dobumu, kur veidot migu, vāveres pašas uzbūvē ligzdu. Ligzda pēc izmēra un izskata ir līdzīga žagatas ligzdai.
