2.lapa
Vai fon Laša bunkurs glabā noslēpumu?
Kara vēstures cienītājiem pilsētā ir vērts apmeklēt pēdējā Kēnigsbergas komandanta Otto fon Laša bunkuru, kurā 1945. gadā tika parakstīts Kēnigsbergas kapitulācijas akts. Trešā reiha līderis Ādolfs Hitlers fon Lašam piesprieda nāves sodu, bet Staļins «apžēloja» un aizsūtīja uz Vorkutas lēģeri. Pēc tur pavadītiem gadiem fon Lašs atgriezās Rietumvācijā un nodzīvoja līdz 70. gadu sākumam.
Ekspozīcija bunkurā ir iespaidīga - stendi ar fotogrāfijām, kurās redzama sabombardētā pilsēta, dažādi vēsturiski priekšmeti un autentiski iekārtotas telpas ar vācu militāristu vaska figūrām. Pašā ekspozīcijas galā vaska figūra - esesietis ar draudīga paskata vilku suni un brīdinošas metāliskas balss ieraksts, kas vācu valodā brīdina, ka tālāk iet nedrīkst.
Bunkura apmeklētāju vidū daudz skolēnu - atnākušas, šķiet, pat vairākas klases. Patriotiskā audzināšana Krievijā ir cieņā. Piemēram, pirms 9. maija bērnudārzniekiem tiek dalītas Georga lentītes, ielās izlikti plakāti ar uzrakstiem: paldies vectēvam par uzvaru (Спасибо деду за победу!) u.tml.
BUNKURĀ. Akurāt šeit 1945. gada 9. aprīlī komandants Otto fon Lašs parakstīja Kēnigsbergas kapitulācijas aktu. Šis laiks attēlots ekspozīcijā, turklāt ar vaska figūru klātbūtni / Autores un Scanpix foto
Autores un Scanpix foto
Ar fon Laša bunkuru saistās arī kāda sazvērestības teorija. Daudziem vēstures mīļotājiem neliek mieru jautājums - kāpēc Kēnigsbergā jau pašās kara beigās vajadzēja būvēt bunkuru, ja pilsēta tā jau pilna ar pazemes nocietinājumiem? Dažiem tīk versija, ka šeit slēpta mistiski pazudusī Dzintara istaba - astotais pasaules brīnums, kas Pēterim I tika uzdāvāts kā sadarbības un draudzības simbols no Kēnigsbergas. Otrā pasaules kara laikā Dzintara istaba tika sadalīta un no Katrīnas pils Puškinā pārvesta uz Kēnigsbergu. Tās tālākais liktenis ir neskaidrs. Viena versija - Dzintara istaba iznīcināta Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bombardēšanas un PSRS iebrukuma laikā. Citas versijas - tā aizvesta un noslēpta vai vesta ar kuģi, kas nogrimis.
