4.lapa
Cilvēki prot sadzīvot
Ja Berlīnē būtu kas slikts piedzīvots, tad gan negribētos ticēt ne policijai, ne paša varbūt mānīgajai pārliecībai par drošību, kad ap pusnakti gadījās nonākt vietā, kas aprakstīta kā pati bīstamākā visā lielajā pilsētā. Tādu internetā atrodamu rakstu lasīšana notika jau pēc atgriešanās mājās. Šīs vietas apzīmējums ir Kotbuses vārti (Kottbusser Tor) vairāku ielu un vairākos līmeņos pazemē un virszemē izbūvētu pilsētas vilcienu (Bahn) līniju krustpunktā. Naktī šī vieta patiešām izceļas ne vien ar cilvēku daudzumu, bet arī ar uzvedību: jā, bija grūstīšanās, klaigāšana un plīstošu stiklu šķindoņa, kamēr citas kompānijas turpat sēdēja un raudzījās Visumā ar sapņaini glāžainām acīm un arī ieklīduši tūristi tikai izdaiļoja kopējo situāciju. Nezin kāpēc nešķita, ka no šādas vietas jāmūk projām vai jābrēc pēc policistiem, kurus vismaz tumsā tur saskatīt neizdevās. Pretēji bija tajā pašā vietā nākamajā dienā ap pusdienlaiku, kad daudzi policisti pieskatīja nedaudzus un laiskus garāmgājējus. Ticēsim, ka visas šajās izdarībās iesaistītās puses zina un ievēro, ko drīkst un ko nedrīkst, lai dzīve pilsētā turpinātu ritēt daudzmaz apmierinoši. Protams, ka arī tur atradusies vieta būvlaukumam. No Kotbuses vārtu laukuma pāri vilcienu estakādei redzamās sastatnes vairs neslēpj, turpmāk pāri šai vietai sliesies minarets. Pēc tam atlika internetā uzzināt, kā sauksies mošeja nojauktas fabriciņas vietā.