Liepājas teātrim varētu nākties jau oktobrī apturēt savu darbību

Ja Liepājas teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid-19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību, sacīja SIA "Liepājas teātris" valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins.

Viņš stāstīja, ka Liepājas teātris nesaņēma to finansējumu, ko 4.jūnijā valdība nolēma piešķirt valsts kultūras iestādēm, tostarp valsts teātriem. Tam par iemeslu esot iestādes juridiskais statuss, proti, Liepājas teātris ir pašvaldības kapitālsabiedrība.

"Nav saprotams, kāpēc valstī ir atšķirīga attieksme un kritēriji finansējuma sadalei pret vienas nozares iestādēm. Mūsu gadījumā šķērslis ir juridiskais statuss - pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai Eiropas Savienības piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzes seku likvidēšanai nepienākas. Ne jau pašvaldība nolēma, ka teātris kopš marta vidus ir jāaizslēdz, bet gan valdība, taču atbildība par valdības lēmumu tiek pārlikta uz pašvaldību," neizpratni pauda Laukšteins.

Viņš norādīja, ka teātrī ir darīts viss iespējamais, lai samazinātu izdevumus. 30% no visiem štata darbiniekiem esot kļuvuši par bezdarbniekiem. "Ja nav izrāžu, tad skatuves strādniekiem nav darba. Aktierus vēl cenšamies nodarbināt ar dažādiem projektiem virtuālajā vidē, taču no tiem mēs negūstam ieņēmumus, lai teātris varētu pilnvērtīgi strādāt," izveidojušos situāciju raksturoja valdes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka teātris skatītājiem ir parādā 88 000 eiro par iegādātajām biļetēm uz nenotikušām izrādēm. Lai atgrieztu skatītājiem šo parādu, aktieriem katru dienu būtu ilgstoši jāspēlē vairākas izrādes pēc kārtas, kas ir nereāli, atzina Laukšteins.

Teātra lielās zāles repertuāru spēlēt ar patlaban valstī atļauto skatītāju skaitu esot nerentabli. Zālē ir 468 vietas, kurās drīkst atrasties 104 skatītāji. Lai izrādītu "Purva bridēju" šādam skatītāju skaitam, teātrim ir jāpiemaksā, norādīja direktors.

Laukšteins stāstīja, ka teātra vadība bija vērsusies savas nozares ministrijā, proti, Kultūras ministrijā (KM) ar lūgumu rast finansējumu arī Liepājas teātrim, taču saņemta noraidoša atbilde. "Esam uzrakstījuši vēstuli arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, taču atbildi vēl neesam saņēmuši. Tāpat par izveidojušos situāciju esam informējuši pašvaldību," sacīja teātra valdes priekšsēdētājs.

Laukšteins atgādināja, ka 2008.gadā, kad bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis (JV) krīzes ietekmē rosināja likvidēt teātri, tad pašvaldība uzņēmās atbildību un rūpes, lai valstī vecākais teātris savu darbību varētu turpināt. "Esmu noraizējies par man uzticētā teātra nākotni, ja valsts mērogā netiks rasts risinājums finansējuma piešķiršanai," atzina Laukšteins.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale aģentūrai LETA norādīja, ka Ministru kabinets 4.jūnijā lēma piešķirt finansējumu valsts kultūras iestādēm, tostarp valsts teātriem. Vienlaikus KM pārstāve uzsvēra, ka valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 izraisītās krīzes skartajām kultūras organizācijām nekompensē Covid-19 nodarītos zaudējumus, bet gan palīdz tām stabilizēt finansiālo stāvokli, primāri nodrošinot līdzekļus darbinieku atlīdzībai.

Savukārt attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, kāds ir arī Liepājas teātris, tika radīta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" paredzētās atbalsta iespējas pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas ļauj pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizdevumu, lai palielinātu Covid-19 krīzes skarto kapitālsabiedrību pamatkapitālu, tādējādi nodrošinot finanšu resursus to uzturēšanas izdevumiem, skaidroja Kokale.

Tāpat KM pārstāve atzīmēja, ka jauna kultūras satura veidošanai ministrija ir panākusi papildu finansējuma piešķīrumu Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), ar kura starpniecību tiks īstenotas vairākas jaunas mērķprogrammas jaunu kultūras vērtību radīšanai. Jaunajās mērķprogrammās projektus varēs pieteikt gan valsts, gan pašvaldību kultūras institūcijas, kā arī uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.

"Aicinām Liepājas teātri sekot līdzi aktuālajai informācijai KM un VKKF tīmekļa vietnēs un piedalīties izsludinātajos VKKF mērķprogrammu projektu konkursos," sacīja Kokale.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis (LRA) Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norādīja, ka pašvaldībā teātrim paredzēts tāds pats finansējums kā iepriekš. Augustā gan vēl tikšot izvērtēta reālā situācija un naudas plūsma teātrī un tad meklēts risinājums. Liepājas pašvaldība pati neplānojot pieteikties Eiropas Savienības kompensācijām un vēl cerot, ka saņems finansiālu atbalstu no valsts puses.

"Veids, kā valsts ierosina mūs risināt šo situāciju, ir ņemt aizņēmumu Valsts kasē ar samazinātiem procentiem, bet pašvaldībā to neredzam kā risinājumu šobrīd. Ceram, ka veselais saprāts uzvarēs," skaidroja Deksnis.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Liepājas teātris" apgrozījums pērn bija 775 618 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija samazinājies par 3%. Uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā sasnieguši 30 865 eiro, iepriekšējos gados uzņēmums strādāja ar nelielu peļņu.