2.lapa
Skatītājs atpazīs sevi
Režisors ļoti vēlas, lai teātris nebaidās runāt ar jauniešiem, par jauniešiem, runāt viņiem saprotamā valodā un stāstīt stāstus, kuros viņi atpazīst sevi un savu pieredzi. Taču Zēnu mērķauditorija nav tikai jaunieši - šī tēma var būt aktuāla arī trīsdesmit un pat četrdesmit gadu vecumā. «Mēs bieži dzirdam jautājam, kad tu beidzot pieaugsi?! Parasti tas nav stāsts par mentālu pieaugšanu, bet gan par to, kad tu beidzot būsi tu pats. Kāpēc cilvēki bieži nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus, uzņemties atbildību? Jo nevar pieņemt sevi, jo ir tālu prom no sevis. Kādus lēmumus var pieņemt, klausoties tikai tajā, ko saka citi, skrienot tur, kur skrien visi? Strādājot pie šī darba, mēs ļoti daudz un godīgi par to runājām, un šī tēma ļoti rezonē gan manī, gan aktieros. Tāpēc domāju: ja mums pašiem tas ir atpazīstami, arī skatītājiem būs interesanti atpazīt savu pieredzi.»
Bet viņš pats ar savu teātrī uzkrāto pieredzi šosezon dalīsies Liepājas universitātē, kur jaunajam aktieru kursam pasniegs aktiermeistarību. «Arī man pašam tā būs jauna pieredze. Audzināt sev kolēģus ir ļoti atbildīgs darbs, un mēs jau studentus brīdinājām, ka būsim ļoti stingri, jo gribam sev profesionālus kolēģus. Tādā ziņā būsim ļoti egoistiski.»
Kad saku, ka mūsdienās izvēlēties aktiera profesiju arī ir ļoti atbildīgi, Dmitrijs Petrenko pasmaida un saka, ka tas ir neārstējami. «Viena aktrise jau ierosināja, ka līdzās uzņemto studentu sarakstam vajadzētu pielikt arī darba algu izrakstus, bet es domāju, ka tas jauniešus neapturēs. Jo tie, kuri sapņo par šo profesiju, ir pārliecināti, ka reizē ar viņiem viss būs citādāk. Bet bez šādas pārliecības šos četrus gadus nemaz nevarētu izturēt.»