Albuma apskats: “Zemes iemītnieki” – “Dadzis”
Pēdējā laikā šķiet, ka albumus sākuši izdot no malu malām saradušies muzikālie projekti, par kuriem ir dzirdējis tikai retais vai tikai paši tajos iesaistītie, bet kuri, kā izrādās, pastāv jau gadiem. Lūk, vēl viens no tiem – “Zemes iemītnieki”, kura pirmsākumi meklējami teju šī gadsimta sākumā. Un arī ar jaunu albumu.
Grupas “Zemes iemītnieki” jaunajā albumā iekļauti desmit skaņdarbi - piecas dziesmas un pieci instrumentāli skaņdarbi -, kas tapuši no 2023. gada līdz 2026. gada jūnijam. Interesants fakts - albuma ierakstā kopumā piedalījušies 16 (!) mūziķi.
Te nu nepieciešama liriski biogrāfiska atkāpe par “Zemes iemītniekiem”. Tas ir neatkarīgās mūzikas studijas projekts, kas pastāv kopš 2003. gada. Līdz šim izdoti trīs albumi, ierakstos piedalījušies 33 mūziķi. Pārstāvētie instrumenti - bungas, bass, ģitāra, fagots, oboja flauta, klarnete, saksofons, taustiņi (arī flīģelis), vijole, čells, kontrabass, kokle, akordeons, trombons, trompete, marimba, vibrofons un citi. “Zemes iemītnieku” aizsākums meklējams Liepājā (ar nosaukumu “Melnais gailis”), jo visi mūziķi, kuri piedalījās ierakstos, tolaik mācījās Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. Tāpēc arī pirmā albuma nosaukums ir “Melnais gailis” (2006) - atsevišķi tā darbi pat nokļuva Radio NABA ēterā nekomerciālās jeb tā sauktās pagrīdes mūzikas raidījumos. 2011. gadā izdots otrs albums “Skaņu puzles” - jau ar apvienības jauno nosaukumu “Zemes iemītnieki”. Domubiedru grupa “dzīvajā” nespēlēja samērā sarežģītās loģistikas dēļ, jo projektā iesaistītie mūziķi pelnīja maizi orķestros Latvijā un citur Eiropā. Jāpiebilst, ka abi pirmie instrumentālie studijas albumi izplatīti no rokas rokā - noformēti mājas apstākļos, pašu veidotajos CD ar iekļautiem bukletiem DIY variantā, un vienīgā grupas digitālā platforma tolaik bijusi draugiem.lv.
Pēc tam sekojusi ilgāka pauze, līdz 2022. gadā tika izdots trešais studijas albums “Zoodārzs meža iemītniekiem”, kas šoreiz jau bija pieejams arī straumēšanas vietnēs. Gadu vēlāk lapas vēra grāmata-mūzikas albums ar tādu pat nosaukumu - šajā izdevumā ir 22 īsi personificēti stāsti jeb Meža hronikas, kurās katrs var sevi atrast noteiktās dzīves situācijās. Ikvienam stāstam atvērumā pretī ir skaņdarbs ar savu pasi, mūziķa foto un QR kodu ar saiti uz attiecīgo skaņdarbu “Spotify”. Jāpiebilst, ka ideju par grāmatu-albumu virzīja “Zemes iemītnieku” idejiskais tēvs un garīgais līderis Artūrs Kupjanskis, daiļliteratūras daļu veidojot Liepājas Universitātes Rakstniecības studiju ietvaros.
Tā nu beidzot esam nonākuši līdz “Zemes iemītnieku” jaunāko laiku vēsturei - albumam “Dadzis”. “Skanējums - latviešu tautas dziesmas noskaņas “roots reggae/dub/funk” ietekmē,” pauž Artūrs Kupjanskis. Maijā Dienvidkurzemes novada bibliotēkā viņš prezentēja savas grāmatas “Riņķadancis” un “Zoodārzs meža iemītniekiem”, piesakot šo pasākumu arī kā “Zemes iemītnieku” pirmo uzstāšanos dzīvajā - Artūrs kopā ar Reini Jauno nospēlējis vairākus skaņdarbus, starp kuriem bija arī duetam aranžēts “Zemes iemītnieku” repertuārs. Taču, lai arī notikusi šāda koncertepizode, nav gaidāms, ka studijas projekts drīzumā varētu zaudēt savu statusu. “Koncerttūre nav plānota, radošums gan neapstājas,” lakonisks ir Artūrs.
Albumā “Dadzis” iekļautajos skaņdarbos, vismaz pēc paša Artūra Kupjanska domām, apvienotas dažādas muzikālās ietekmes, sākot no “reggae”, “roots reggae” un “dub”, līdz “garage punk”, “funk rock” un “folk metal”, rezultātā “veidojot daudzveidīgu skanējumu ar dzīvu instrumentu un eksperimentālu elementu klātbūtni.” Skaņu veidojis un atsevišķos darbos arī ģitāru iespēlējis producents un skaņu inženieris Kārlis Šteinmanis.
Par katru no kompozīcijām tā autoram ir arī savs skaidrojums, līdz ar to šķiet, ka arī šo albumu vajadzētu izdot komplektā ar, piemēram, hipotētiskām Dadža hronikām. Ar žanrisko definējumu “Zemes iemītniekiem” klājies grūtāk, jo, lai arī te tiešām ir vērojamas dažādas muzikālās ietekmes, “garage punk” un pat folkmetāla (tas esot dziesmā “Vētra”) piesaukšana ir glaimošana pašam sev. Pati vājākā vieta ir vokāls, tāpēc labākās šķiet instrumentālās kompozīcijas - vienkārši tajās tas netraucē. Savukārt spēcīgākā sadaļa - tekstuālā puse un saksofona skanējums, kas izvēlēts par albuma dominējošo instrumentu.
Piemēram, papriecājieties par albuma ievadošās dziesmas “Ai!” (te laikam ar ģitāras skaņu pacenties Šteinmanis) skaidrojumu: “Dziesmas pamatā ir vārdu spēles, homonīmi un dažādi zilbju salikumi, kurus nedaudz pamainot, rodas pavisam cita teksta nozīme. Vēstījums nav lineārs, bet veido abstraktu domu un asociāciju virkni.” Vai instrumentālajam skaņdarbam “Lielais mirklis”, kas tiek pieteikts kā literāra darba ilustrācija - tas tapis, iedvesmojoties no vācbaltiešu rakstnieka Manfrēda Kībera (1880-1933) stāsta “Lielais mirklis” no stāstu krājuma “Dzīvnieku pulkā”: “Kompozīcija seko stāsta dramaturģijai - no ievada līdz kulminācijai un atrisinājumam, muzikāli atveidojot literārā darba noskaņu. Skaņdarbā vijole atdarina dzērves kliedzienu, kas ir viens no stāsta simboliskajiem motīviem.”
Ja par muzikālajiem ieteikumiem, tad tā varētu būt “Oranžo Brīvdienu” regeja noskaņās ieturētā dziesma “Dūmo”, kur līdera vokālu pietušē jauki dziedošas dāmas - dzīvs skanējums un dabas sempli, kas papildina tās noskaņu. Vēl - Reiņa Jaunā sacerētais instrumentālais skaņdarbs “Sapnis”, ko nav sačakarējusi pat šajā
albumā izmantotā citādākā aranžija ar alta saksofonu galvenā stāstnieka lomā. Interesants ir instrumentālais improvizācijas skaņdarbs “Andante Con Moto”, ko varētu novērtēt pat džeza klausītāji (bet kas tiek pieteikts kā “funk rock”), un arī tā līdzinieks “Vivace Sportivo”, kam gan tiešām ir fanka iezīmes.
Rezumējot: ko ar šo albumu domā iesākt tā radītāji, nav ne jausmas, taču sevis muzikālai izglītošanai “Dadzis” der. Atvainojiet par tiešumu, bet koncertos šim projektam gan nav nekas meklējams.
