“Iļģi” saņems “Zelta mikrofonu” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā

Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” par mūža ieguldījumu mūzikas attīstībā saņems postfolkloras grupa “Iļģi”, kas jau 45 gadus Ilgas Reiznieces vadībā daudzina latviešu tautas muzikālo mantojumu.

Senās un autentiskās melodijas kļuvušas par pamatu jaunas mūzikas radīšanai, ar kuru “Iļģi” uzstājušies koncertos un festivālos Latvijā un ārvalstīs, mūzika skanējusi filmās, tās izmantotas horeogrāfijā, un grupas radošais devums iemūžināts 18 ierakstu albumos. Daudzi no tiem Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta mikrofons” atzīti par labākajiem gada griezumā.

Folkloras kopa “Iļģi” dibināta 1981. gada 21. aprīlī Rīgā, Iļģuciema kultūras namā. Tās vadītāja Ilga Reizniece pirms tam darbojusies folkloras kopās “Skandinieki” un “Bizīteri”. Pirmajā “Iļģu” sastāvā līdzās viņai darbojās Juris Riekstiņš, Irēna Matisone, Māra Zariņa un Andris Prančs, bet pēc gada pievienojās arī multiinstrumentālists un dziedātājs Māris Muktupāvels. 80. gados līdzās Ilgai Reizniecei un Muktupāvelam “Iļģos” muzicēja arī Zane Šmite, Biruta Ozoliņa, Guntars Gabranovs, Arnolds Dāle un citi.

Savas darbības sākumā “Iļģu” mūziķi devās pie tautas teicējiem, mācījās dziesmas un instrumentu spēli, paši gatavoja tautas tērpus un mūzikas instrumentus. Pirmsākumos viņus īpaši interesēja folkloras senākie slāņi - latviešu mitoloģija, tradicionālā dzīves kārtība un ritms, tā saskaņa ar dabu, gadskārtu un ģimenes godu rituāli. Kopš 1982. gada tapa ieraksti Latvijas Radio - “Kāzu dziesmas”, “Bāriņu dziesmas”, “Zemgales dziesmas”, “Dieva dziesmas” un citas, no kurām daļa vēlāk apkopota izlases diskā “Agrie gadi”. Padomju gados folkloras kopām nebija iespēju brīvi izdot ierakstus, tomēr 1986. gadā pirmos “Iļģu” ieskaņojumus latviešu folkloras kopu skaņuplatē “Ceļatiesi bāleliņi” izdeva Rietumvācijas izdevniecība “KGB”, bet 1989. gadā Polijā tika izdota skaņuplate “Latviešu dziesmas ar vedību un kāzu dziesmām”.

Pakāpeniski “Iļģu” attieksme pret folkloru mainījās - uz tradicionālā pamata tapa oriģinālkompozīcijas, kuras nereti grūti atšķirt no tautas mūzikas. 1992. gadā Ilga Reizniece ieviesa jēdzienu “postfolklora”, raksturojot jaunu, mūsdienīgu tautas mūzikas izpausmes veidu. 90. gadu sākumā Māris Muktupāvels pievienojās grupai “Jauns Mēness”, un arī Reizniece kādu laiku muzicēja šajā sastāvā. Rokmūzikas ietekmē “Iļģu” skanējumā ienāca basģitāra un bungas, mainījās arī mūziķu sastāvs - tai pievienojās Gatis Gaujenieks, Juris Kroičs, Mikus Čavarts un citi.

Kopš 80. gadu beigām “Iļģi” regulāri piedalījušies folkloras festivālā “Baltica”, savukārt savu starptautisko koncertdarbību grupa aizsāka 1988. gadā Austrālijā, Latvijas kultūras dienās Brisbenā. Turpmākajos gados grupa koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Anglijā, Šveicē, ASV un citviet. Pašmāju klausītājiem “Iļģi” regulāri snieguši radošās atskaites un jubileju lielkoncertus, piedalījušies festivālos, uzstājušies lielās un mazās koncertvietās, ieskaitot danču klubus.

Aktīvs un ražīgs jaunrades un muzicēšanas darbs turpinājās 21. gadsimtā, “Iļģu” dziesmām reizēm uzslāņojoties citu tautu mūzikai. Kopš 2001. gada “Iļģos” muzicē ģitārists Egons Kronbergs. 2008. gadā bundzinieku Vilni Strodu nomainīja Mārtiņš Linde. Līdzās lielai atzinībai tautiešu vidū “Iļģi” ir pamanīti arī pasaules mūzikas apritē: grupas 2000. gadā izdoto disku “Sēju vēju” par vienu no gada izcilākajiem ierakstiem atzina pasaules mūzikas žurnāla “Roots World” lasītāji un kritiķi, bet 2006. gadā albums “Ne uz vienu dienu” sasniedza otro vietu starp labākajiem pasaules mūzikas ierakstiem Eiropā. “Iļģu” ieraksti vairākkārt plūkuši laurus Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas nominācijā “Labākais tautas mūzikas albums”.

“Iļģu” vadītāja Ilga Reizniece godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002. gadā) un Lielās folkloras gada balvas Dižo balvu (2007. gadā), bet 2026. gadā viņa svinēs 70 gadu jubileja. ““Iļģu” mūziķi, smeļoties iedvesmu no latviešu folkloras, izglītojuši un pietuvinājuši latviešu senākās mūzikas izpratnei ne vienu vien paaudzi, ar saviem skaņdarbiem iedvesmojuši jaundeju radīšanas procesu Latvijā un būtiski sekmējuši latviskās identitātes uzturēšanu,” teikts balvas par mūža ieguldījumu pasniegšanas pamatojumā.

Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons 2026” apbalvošanas ceremonija norisināsies 28. februārī Olimpiskajā centrā “Ventspils”.