"Ar Latvijas Patentu Reģistru Valdes lēmumu Nr. M 79 870 un pēc ekspertu veiktās analīzes esmu nostiprinājis savā lietošanā manis 1972. g. izvēlēto un 1974. g. Latvijas PSR Kultūras ministrijas apstiprināto grupas/ansambļa intelektuālo īpašumu nosaukumu LĪVI." portālu "nra.lv" informē Juris Pavītols.

"Daru to zināmu interesentiem, skaņu ierakstu studijām, mūzikas producentiem un izdevējiem, klubu, kultūras iestāžu īpašniekiem, radio un TV studijām, presei. Patentu Valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ar 27.08.2024. plkst. 18.00 nosaukuma LĪVI izmantošana mūzikas grupai, jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto, video, kas piekritīgi augstāk minētam, bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīti ar juridisku un finansiālu atbildību," uzsver J. Pavītols.

Viņš jau 2014. gadā portālam "nra.lv" izstāstīja visu patiesību par "Līviem". Grūtākais bijis ar nosaukuma pamatojumu, jo tolaik viss obligāti bija jāpamato. "Tikai tagad zēni sanāk kopā, izdomā, kā sauksies, un uz priekšu… Raimonds Gabaliņš toreiz teica: ""Vairogi" ir populāra dziesma, būsim grupa "Vairogi"! Bet Rīgā šādu nosaukumu piesmēja, sak, kāpēc ne "Cirvis"?! Inga ierosināja "Līvus", taču līvi, protams, saistījās ar tautu, un būtu liela uzdrīkstēšanās un atbildība izmantot šo vārdu. Tā nav tikai fonētiska skaņa, tā ir piederība. Taču spēlējām pamatā manas dziesmas ar Ziedoņa, Ļūdēna nacionālajiem tekstiem un sākām funktierēt: Liepājā ir Līvas laukums, un mēs, visi mūziķi, it kā dzīvojām ap Līvas laukumu, tas nekas, ka neviens tuvāk par 600 metriem. Bet kas to zina? Bija arī Līvas upīte, kas sen jau aizbērta - nu un? Pamatojums gatavs! Vienalga nosaukumu pieteicu ar bažām, jo nacionālais jautājums tajā laikā bija "it kā atrisināts." "Līvus" Rīga "marinēja" ilgi - iespējams, meklēja, kur piesieties. Pusgadu gaidījām, līdz augustā nosaukums tomēr tika atļauts. Marta Mūrniece pat man personīgi to paziņoja," atcerējās Pavītols.

Visu interviju var izlasīt šeit