Juris Pavītols pastāsta patiesību par "Līviem"
Grupas «Līvi» zīmolam šogad aprit 40 gadu, un augustā Liepājā notiks Jura Pavītola autorkoncerts par godu šim notikumam, ceļot gaismā arī dziesmas, ar kurām «Līvi» sāka un veidoja karjeru, bet kuras, iespējams, daudzi nemaz nezina.
Tolaik maz kas tika fiksēts skaņu celiņos, turklāt vairākas no tām bija «neiesakāmo» dziesmu sarakstā un arī pats Pavītols aizliegts.
Nobīdījusies patiesība
Par «Līvu» pirmsākumiem stāsta Juris Pavītols: «Vēsturiski ir iznākusi neliela patiesības nobīde – grupa Liepājas pilsētas kultūras namā spēlēja kopš 1972. gada, un to zināja kā Pavītola grupu, taču nosaukumu Liepājas Kultūras nodaļas vadītāja Marta Mūrniece apstiprināja tikai 1974. gada pavasarī. Vēlākie grupas sastāvi jubilejas svinēja, kā sākumu ņemot 1976. gada 6. jūliju, kad Metalurgu kultūras pils direktore Ausma Groduma mani pieņēma darbā par pulciņa vadītāju.»
Nosaukuma idejas autors Juris Pavītols atceras, ka «grūtākais bija ar nosaukuma pamatojumu, jo tolaik viss obligāti bija jāpamato. Tikai tagad zēni sanāk kopā, izdomā, kā sauksies, un uz priekšu… Raimonds Gabaliņš toreiz teica: ««Vairogi» ir populāra dziesma, būsim grupa «Vairogi»! Bet Rīgā šādu nosaukumu piesmēja, sak, kāpēc ne «Cirvis»?! Inga ierosināja «Līvus», taču līvi, protams, saistījās ar tautu, un būtu liela uzdrīkstēšanās un atbildība izmantot šo vārdu. Tā nav tikai fonētiska skaņa, tā ir piederība. Taču spēlējām pamatā manas dziesmas ar Ziedoņa, Ļūdēna nacionālajiem tekstiem un sākām funktierēt: Liepājā ir Līvas laukums, un mēs, visi mūziķi, it kā dzīvojām ap Līvas laukumu, tas nekas, ka neviens tuvāk par 600 metriem. Bet kas to zina? Bija arī Līvas upīte, kas sen jau aizbērta – nu un? Pamatojums gatavs! Vienalga nosaukumu pieteicu ar bažām, jo nacionālais jautājums tajā laikā bija «it kā atrisināts». «Līvus» Rīga «marinēja» ilgi – iespējams, meklēja, kur piesieties. Pusgadu gaidījām, līdz augustā nosaukums tomēr tika atļauts. Marta Mūrniece pat man personīgi to paziņoja.»
1974. gada augustā grupa jau kā pilsētas kultūras nama ansamblis «Līvi» piedalījās Latvijas skatē un ieguva trešo vietu aiz «Menueta» un «Baltijas balsīm». «Tolaik grupā vēl spēlēja arī brāļi Egils un Viktors Zakovici no bijušās «Santas», Valdis Skujiņš, Ritvars Knesis, pirms tam Tālis Marhilēvičs un Aivars Hermanis. Grupas soliste bija Inga (toreiz Pavītola, tagad Ingrīda Gūtmane – aut.).»
Smagā avārija un lēnā atdzimšana
Pēc trim mēnešiem, 1974. gada novembrī, Pavītols smagi cieta autoavārijā. «Braucām ar Jāni Matvejevu, vēlāko firmas «Alianse» un veikala «Pokers» īpašnieku, kurš bija dabūjis zaporožecu un veda mani uz Kuldīgu meklēt veikalos mēteli, kas tolaik bija deficīta prece. Gandrīz dabūju koka mēteli... Jānis vasarā bija nobraucis visas riepas galīgi plikas. Sākās slapjdraņķis, brauca garām vienai mašīnai, otrai, uzdeva gāzi, un ieskrējām grāvī, betona caurtekā. Tas nodarīja veselībai diezgan lielu skādi. Labi, ka Ingai ar Matīsiņu vēderā nekas nekaitēja. Grupas darbība gan bija jau apturēta, gribēju veidot jaunu sastāvu, Skujiņš aizgāja dibināt «Credo», Tālis armijā, Ritvars uz Rīgu, Aivars spēlēja krogos,» atminas Juris.
Rehabilitācija prasījusi astoņus gadus. Tas bijis grūti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. «1976. gadā dakteris man vēl praktiski uz gultas esam pateica, ja es kaut ko nedarīšu, saiešu «sviestā». Aiz mīlestības pret dzīvi kaut kā aizsteberēju pie Ausmas Grodumas uz Metalurgu kultūras pili, kura tikko bija uzcelta, teicu, ka gribu atjaunot «Līvus». Vēl tagad brīnos, kā viņa noticēja, jo, ja būtu apjautājusies par veselību, diez vai nepalūgtu atlaisties sofā... Viens celis jau ļodzījās. Atceros, ka pēcāk bija jāraksta viņai vai Kultūras nodaļai iesniegums, lai atļauj man no kultūras nama uz Metalurgu kultūras pili ņemt līdzi arī nosaukumu. Ja 50% dalībnieku pāriet uz citu iestādi, nosaukumu varot ņemt līdzi. Bet nebija vajadzīgais kvorums, biju tikai es ar Ingu. Taču – divi dalībnieki un vadītājs, taču, kur vadītājs, ir arī dalībnieks! Tātad trīs, vairāk nekā 50%. Pēc nedēļas Groduma teica: Juri, atļauja no Kultūras nodaļas atnākusi, viss kārtībā! Kā jau PSRS! Toreiz grupā mēs ar Ingu nolēmām pieaicināt Ēriku Ķiģeli ar viņa sievu Zigrīdu un veidot vietējo «ABBA», taču Ēriks ar Zigrīdu izšķīrās, un pieaicināju arī Jāni Grodumu un bundzinieku Andri Krūziņu no kompartijas izjauktā Imanta Kalniņa «2xBBM».»
Kad aizliegums aizlieguma galā
«Kamēr biju «Līvos» un iepriekš arī Pavītola grupā, no 1972. līdz 1979. gadam iztikām ar manām dziesmām un kādu kaverversiju vai tautas dziesmu aranžējumu. Tajā laikā jau pašdarbības grupas radio neierakstīja. Reiz gan uzņēma vienu dziesmu televīzijā un žurnālā «Liesma» bija raksts ar «Līvu» foto uz ielas bruģa, kas bija jāuzskata par lielu žurnāla uzdrīkstēšanos. Tāpēc to laiku dziesmas nekur nav atrodamas, bet tieši ar tām sākās «Līvi»,» secina mūziķis, kurš pieķēries sava gara mantojuma vētīšanai. «Tagad skatos – ir dziesmas, kuras tolaik tika spēlētas mēnesi vai trīs, jo apnika un bija jāraksta jaunas. Lai dabūtu zīmogu un dziesmu atļautu spēlēt, vajadzēja pakļauties konjunktūrai, piemēram, dziesmai «Kā caur tuksnesi» ar tālejošu domu pierakstīju moto klāt: «Lai pasaulē miers starp tautām!», bet vienalga, kad gribēju to spēlēt pilsētas skatē, acīgais Kultūras ministrijas pārstāvis pēc dziesmas teksta izlasīšanas ar smaidiņu cieti norādīja: «Juri, šo labāk ne! Tevis paša labā!» Laipns cilvēks bija. Man ir vairākas «neieteicamās» dziesmas– dīvaini, bet šīs dziesmas ļoti labi iekļaujas arī šodienas apstākļos –, tomēr pēc astoņiem gadiem (!) iekritu tieši ar «Vairogiem», kad tos LPSR kultūras ministrs [Vladimirs] Kaupužs aizliedza un pat nevarēja saprast, kā tā vispār tikusi apstiprināta?! Bļāva, ka dziedāt var tikai par mīlestību un mīlestību uz darbu un kāpēc nespēlējot padomju dziesmas (katrā programmā bija jāiekļauj dziesmas krievu valodā). Tas notika ministrijas kolēģijas sēdē, uz kuru pēc viena «kārtīga padomju cilvēka» ziņojuma biju izsaukts, lai saņemtu rājienu, aizliegumu būt par «Līvu» vadītāju un grupas darbības apturēšanu.
Arī vēlāk, kaut gan aizliegumi netika atcelti, sarunas par dziesmām bija tādas – «Juri, šo mīļā miera labad nevajag. Tev būs labi, mums būs labi. Visiem būs labi!» Nāca pārbaudītāji uz koncertiem, vai kaut ko neatļautu nespēlē. Bija man dziesma «Tā gribas dzīvi apgaismotu» – tu ko, tev Padomju Savienībā dzīve slikta?! It kā dziesmu neaizliedza, bet ar to tekstu, Juri, paej maliņā! Vienai dziesmai nebiju pierakstījis teksta autoru, un pie apstiprināšanas zīmoga licēja to par vāju atzina, domādama, ka teksts ir mans. Kad teicu, ka piemirsu teksta autoru Imantu Ziedoni minēt, tad paķēra atpakaļ, teikdama – nepaspēju iedziļināties. Jau pēc gadiem dzirdēju un lasīju, ka daudziem tā gadījies, Ķiģeli ieskaitot, kaut gan arī viņa dziesmas apstiprināt tolaik vedu tikai es. Dziesmas it kā netika aizliegtas, bet bija neieteicamas,» pasmaida mūziķis. «80. gadu vidū spēlējot ar grupu «Saime» Imanta Ziedoņa autorvakaru, dzejniekam šo faktu pastāstīju. Viņš tikai pasmaidīja un pašūpoja savu matu ērkuli, tā teikt, nu ko tu padarīsi, jo sistēmu ļoti labi pazina. Tagad programmā iekļaušu arī vairākas tā laika dziesmas.»
Rudenim plāni jau gatavi
Atskats uz šo laiku un reizē arī jubileja būs augustā Liepājas Olimpiskajā centrā paredzētais Jura Pavītola autorkoncerts. «Būs tās dziesmas, ar kurām pats un, protams, «Līvi» sākuši darbību. Arī kādu vēlāku dziesmu un kopā ar iespējamiem grupas sākuma dalībniekiem. Par nožēlu vairāki jau ir citā saulē. Gribētos saspēlēt arī ar «Saimes» mūziķiem, bet Valmiera tomēr ir par tālu, lai visu saorganizētu. Tas būtu arī CD prezentācijas koncerts. CD vajadzētu izdot kā triptihu vai, minimums, kā dubultalbumu – vienu ar šīm pareizi nepareizajām, otru ar dienas un vakara/nakts dziesmām. Vārdu sakot, autordziesmas, sākot no 1972. gada, kuras tā arī visiem mums zināmo apstākļu dēļ netika ierakstītas. Arī tās, kuras tapušas manā mājas studijā un ieraksta kvalitāte atbilstoša mājas apstākļiem. Tas ir kā kultūrvēsturiskais fonds, kuram ne jau tikai es viens esmu roku pielicis.»
«Daudzi vairs nespēlē,» atzīst Juris un piemetina: «Par pamatu koncertam uzaicināju savu bijušo «Komersantu» sastāvu – Norlandu Milleru, Ediju Cioneli, Aldi Žīmantu un Ritvaru Knesi no «Līvu» pirmā sastāva. Būs arī pūtēju grupa. Dažas dziesmas bez viņiem daudz zaudētu. Kā fona vokālu uzaicināšu savas smukās Liepājas universitātes studentes, kas arī sasodīti labi dzied. Kā goda viesi būs arī Igo, Aivars Hermanis, Tālis Marhilēvičs, Valdis Skujiņš un Raimonds Gabaliņš. Atcerēsimies jaunību arī citās pilsētās, Rīgu ieskaitot. Žēl, bet ar tramvaju gan tur neiznāks braukt…» .