RECENZIJA: Aivars Hermanis, „Liepājas iela”
Pirms nedēļas ar skaistu koncertu tika atzīmēta ģitāras virtuoza Aivara Hermaņa 60 gadu jubileja, taču par viņa spēlētprasmi var pārliecināties arī nupat klajā nākušajā soloalbumā.
Pēc skaita tas viņam ir tikai otrais (pirmais CD „Mans laiks…” tika izdots 2001. gadā), lai gan Hermanis ir piedalījies, šķiet, vismaz 1000 dziesmu ierakstos. Ierakstā piedalījušies arī Raimonds Macats (elektro čells, mutes harmonikas, aranžējumi) un Kaspars Kurdeko (bungas). „Šī ieraksta skaņdarbu aranžējumi ieturēti galvenokārt brazīliešu un čigānu džeza stilistikā. Akustiskās neilona stīgu ģitāras skanējumam, manuprāt, šāda stila aranžējumi ir vispiemērotākie,” uzskata pats autors. „Albuma skanējuma koncepts – minimālisms. Nekā lieka, nekādu efektu un pašmērķīgu pasāžu. Programma sastāv vienīgi no manām kompozīcijām – jau iepriekš zināmu dziesmu instrumentālajiem pārlikumiem un instrumentāliem skaņdarbiem. Pamata ieraksts tika veikts „dzīvajā”, ierakstot visus instrumentus vienlaicīgi. Skaņas dizains – tuvu dabiskai, akustiskai muzicēšanai.” Jāpiebilst, k nozīmīga loma šī albuma tapšanā bijusi Vjačeslavam Mitrohinam, kurš ir pazīstams kā virtuozs ģitārists, bet šoreiz savā „MMB Studio” veicis skaņu ieraksta režisora un pēcapstrādes producenta pienākumus.
PAR. Eleganta mūzika relaksācijai. Par Aivara Hermaņa ģitārspēles prasmi vispār – bez komentāriem. Iespējams, ka kompozīcijām mazliet pietrūkst vokāla, taču katrs taču pats to var dungot sev līdzi, jo kurš gan nezina tādas dziesmas kā, piemēram, „Komunālais blūzs”, „No rīta” vai „Ar tevi”?!
PRET. Albums būs derīgs diezgan šauram cilvēku lokam, turklāt elitāras mūzikas cienītājiem. Kolekcijai īsta pērle, lietošanai – diez vai.