Albuma apskats: Atvara – “Vol.1. Vai dzirdi, kā brūces dzīst”
Iespējams, ka viena no spilgtākajām 2025. gada debijām latvju popmūzikā – “TikTok” personība Atvara - ar saviem pirmajiem singliem, pilnībā izpārdotiem pāris desmitiem solokoncertu un debijas albumu daudziem būs paslīdējusi garām nepamanīta. Iemesls tam pat nav īsti skaidrs, taču visdrīzāk tas tāpēc, ka Atvarai laikam diez ko nerūp dzīve ārpus pašas informācijas “burbuļa”, un pat debijas albuma prezentācija notika šaurā lokā, par to īpaši plašāk neizziņojot.
Dziedātāja un digitālā satura veidotāja Atvara (pilnā vārdā Liene Atvara) plašāku atpazīstamību ieguva platformā “TikTok”, kur viņas pirmais singls “Pie manis tveries” pārsniedza 2 miljonus skatījumu un ieguva pie tūkstoš video izmantojumiem, bet vēlāk dziesma vairākkārtīgi izmantota arī seriālā “Nelūgtie viesi”. Popularitāte auga tik straujos tempos, ka jau 2025. gada vasarā jaunā mūziķe bez lielas reklāmas varēja pāris mēnešu laikā izpārdot aptuveni 20 solo koncertus visā Latvijā.
Atvaras kontā ir vairāki veiksmīgi singli un videoklips (ar Juriju Djakonovu galvenajā lomā), arī sadarbība ar Intaru Busuli dziesmā “Vai drīkst kāpt dziļāk”, turklāt viņa atzīmējusies arī TV vadītāja lomā, kopā ar Mārtiņu Spuri esot līdzvadītāja pirmajā “Gada Augstākais Mūsdienu Mūzikas Apbalvojums” jeb GAMMA ceremonijā. Arī 2026. gads Atvarai rādās darbīgās krāsās, jo viņa ir iekļuvusi konkursa “Supernova 2026” pusfinālā, lai cīnītos par tikšanu uz Eirovīzijas starptautisko dziesmu konkursu - iepriekš viņa jau piepalīdzējusi ar dziesmu rakstīšanu citiem māksliniekiem, bet šoreiz priekšplānā izvirzījusi pati sevi.
Debijas albumā iekļautas 11 kompozīcijas, tostarp asarains intro, kurā Atvara trīs minūšu garumā stāsta par savu ceļu līdz pašreizējam augšupejas punktam, kā arī vēl kādas pārdomas jeb pamācības teju minūtes garumā ar nosaukumu “Vienīgā atbilde”. Šis intro arī ir gandrīz vienīgais albumā kritizējamais brīdis -pašlaik tas izklausās informatīvi un varbūt pat interesanti, bet pēc kādiem pāris gadiem albums joprojām tiks klausīts, savukārt intro paustās pārdomas vairs nebūs aktuālas - ko klausītājiem par to domās? Atvara gan šāda stāstniece nav vienīgā - līdzīgi savu sāpi mūzikas albumos paudušas arī Diona, Aminata u.c. Nez, vai šīs dziedātājas uz saviem garadarbiem nemaz neskatās ilgāka laika posma griezumā?
Labi, lai nu paliek, jo pārējais albumā iekļautais materiāls tiešām ir cieņas un apbrīnas vērts - gan no vokālā, gan melodiskā, gan tekstuālā viedokļa. Kaut kur
lasīts, ka pirmo dziesmu Atvara rakstījusi “ar visu sirdi, aknām un asinīm”, bet cilvēki viņai uz ielas atzīstoties, ka “pie tavas dziesmas es raudu” - jādomā, ka tā ir taisnība un nemaz nav pārspīlējums, jo Atvara spēj aizkustināt. Ārkārtīgi skaista balss un spēcīgs dziedājums, patiesi un no sirds - jaunā dziedātāja savā mūzikā spējusi ielikt visu to labāko, ko piedāvā tādas dziedātājas kā Aminata, Emilija un Stirna. Pārdomas rosinošā “Ja kāds jautātu”, no vokālā viedokļa satriecošā “Lūdzu apstājies (laiks)”, absolūts hits “Vai drīkst kāpt dziļāk”, arī “Sev pajautā” un skaistā “Pieskāros”, stilistiski mazliet atšķirīgākā “Dzīve mūs mētā” (te vistuvāk nolasās paralēles ar Aminatu), jau minētā “Pie manis tveries” - ņem, kuru dziesmu gribi, visas labas! Arī Haralda Sīmaņa nemirstīgā “Ezera” kaverversija - pieķerties šai dziesmai vispār ir liela uzdrīkstēšanās, bet Atvarai tas izdevies perfekti un pārliecinoši, to noteikti vajadzētu noklausīties visiem un ikvienam.
Ja nu kāds vēlas sastapt šo cerīgo dziedātāju koncertos, tad viņas mājas lapā 2026. gadam pagaidām rezervēti trīs datumi: 15. janvārī Talsos, 17. janvārī Siguldā un 13. jūnijā “Splendid Palace” (stīgu koncerts). Bet gan jau būs vēl. Un daudz.
