“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.
Valsts izglītības satura centra (VISC) dzīlēs radītais metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes" pirms dažām nedēļām izraisīja skaļu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Pozitīvais ieguvums – sabiedrība ir sākusi runāt un diskutēt par to. Vēl tikai normālā izskatā vajadzētu atgriezt veselības mācību un seksuālo izglītību Latvijas skolās. Par to, kam mācīt, kā mācīt un ko mācīt – tiesa gan, bez neviena runātāja skolotāja – tika spriests arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un VISC rīkotajā konferencē – diskusijā "Zināšanas pasargā".
Laikā, kad izglītībā visi runā par starpdisciplināru pieeju, kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" to dara jau vairākus gadus un ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Tai ir iekļaujoša pieeja – baudīt kultūru var ikviens skolēns, neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes un neraugoties uz to, vai viņam ir dārga biļete vai ekskluzīvs ielūgums uz pasākumu. Turklāt, kā atzīst paši skolēni, šī programma labvēlīgi ietekmē viņu mentālo veselību.
Rīgas pilī 29. septembrī notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija. Ceremonijā sveiktas 2022./2023. mācību gada labākās skolas talantīgo skolēnu spēju attīstībā, kuru skolēni sasnieguši labākos rezultātus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un radošajās skatēs, kā arī skolotāji, kas devuši ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā.
Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.
Trīs jautājumi, trīs atbildes: vakar nosūtīju jautājumus, šodien jau ir atbildes. Komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sasniegusi atzīstamu līmeni. Varbūt tāpēc, ka izglītības un valodas jautājumi skar ļoti lielu sabiedrības daļu?
Saskaņā ar 2022. gada 29. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem izglītības likumā līdz 2025. gadam visām izglītības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā (izņēmumi pieļaujami tikai ES oficiālajās valodās). Jau ar šī gada septembri šis punkts attiecas uz bērnudārziem, kur līdz šim oficiāli vai pusoficiāli darbojās latviešu un krievu grupas.
Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.
Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.
Ne tikai Latvijā skolas meklē veidus, kā iejaukties skolēnu paradumā – mobilo tālruņu lietošanā mācību stundās. “Pyhäselkä” skolā Joensū Somijā skolēni pirms mācību stundām savus tālruņus nodod glabāšanā. Piemēram, skolas vēstures skolotājs Mikko Kīski savāc skolēnu tālruņus un noliek tos uz sava galda. Ne visiem skolniekiem tas patīk, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE portālā “yle.fi”. Latvijā mobilo telefonu lietošana stundās salīdzinājumā ar citiem darāmajiem darbiem netiek uzskatīta par risināmo problēmu prioritāti.
Kamēr Latvijā skolēni vēl tikai uzsāk jauno mācību gadu, dažās valstīs mācības jau rit pilnā sparā. “Rus.nra.lv” nolēma noskaidrot, kā skolu mācību process ir organizēts pie mūsu kaimiņiem Ziemeļvalstīs. Mēs atradām ģimeni, kas nesen pārcēlusies no Latvijas uz Zviedriju, un lūdzām divu jaunāko klašu skolēnu māmiņu pastāstīt par gatavošanos skolai un pirmo mācību dienu pieredzi kādā Zviedrijas mazpilsētā.
Ogres Valsts ģimnāzijai jauna ēka un infrastruktūra. Ogre šogad ir vienīgā zināmā vieta Latvijā, kur ekspluatācijā tiek nodota jauna skola un netiek slēgtas esošās skolas. “Neatkarīgā” pārliecinājās, ka skola patiesi uzbūvēta atbilstoši mūsdienu vajadzībām un, cerams, spēs skolēnus iekārdināt gūt kvalitatīvu, konkurētspējīgu izglītību.
Visu cieņu un lielus panākumus pirmskolas, augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm, bet 2023./2024. mācību gada sākumu personificē 21 584 pirmklasnieki, kas šodien tiek gaidīti 635 vispārizglītojošajās skolās.
“Humanitāro profesiju pārstāvju pie mums saražots ļoti daudz, var pat teikt, ka ir divas zudušās paaudzes – ja viena paaudze ir divdesmit gadi. Savukārt inženiertehnisko un to atbalstošo profesiju pārstāvju mums ir absolūts iztrūkums,” sarunā ar “Neatkarīgo” pragmatiski spriež Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Par profesijas izvēli domāt nekad nav par vēlu, it sevišķi, ja tuvojas Zinību diena – 1. septembris.
Pirmā skolas diena jau gandrīz klāt, bērnu vecāki raugās savos ietaupījumos un ar bažām rēķina, vai pietiks naudas bērnu ikdienas, sporta un svētku apģērbiem, mācību piederumu iegādei. Vēl jo vairāk daudzus māc neziņa – trūkst informācijas no skolām, ko pirkt, bet ko nē. Tiesībsargam par to ir savs viedoklis. Tikmēr vecāki kā starp dzirnakmeņiem – klausīt skolu, tiesībsargu vai tomēr uzticēties savai izpratnei un intuīcijai.
Septembris jau gandrīz klāt, bet skolas visā Igaunijā joprojām aktīvi meklē skolotājus – trūkst aptuveni 150 skolotāju. Darba tirgū ir arvien mazāk šīs profesijas pārstāvju, problēmas risinājums var būt tāda personāla pagaidu pieņemšana darbā, kam nav nepieciešamā izglītības līmeņa, vēsta Igaunijas sabiedriskās televīzijas portāls “eer.ee”. Līdzīgi ir arī Latvijā, pat neraugoties uz to, ka pie mums darbojas skolotāju sagatavošanas programma.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
“Mazākumtautību skolu pedagogi nav gatavi pēc mēneša mācīt skolēnus tikai valsts valodā,” brīnumainu atklājumu pirms dažām dienām publiskoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Un kritiskākā situācija – kāds pārsteigums! – esot Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Par to, ka visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā, runā jau gadiem. Bet viss paliek tikai runāšanā. Gan politiķu, gan pedagogu vidē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.
Daudzi devīto klašu skolēnu vecāki pēc eksāmeniem bija šokā. Jauniešiem, kuri pieteicās mācībām 10. klasē, Rīgas dome piemēroja stingrākus atlases kritērijus nekā Latvijā kopumā. Ne visi spēja stingrās prasības izpildīt.
