Ūdens sti­hi­ja. Spē­cī­gas emo­ci­jas, zem­ap­zi­ņa un pie­sar­dzī­ba

 
©Pixabay

Ūdens sti­hi­jas ie­tek­mē tiek sa­gla­bā­ta zem­ap­zi­ņas lī­me­ņa at­mi­ņa. Zem­ap­zi­ņa gla­bā in­for­mā­ci­ju no ie­priek­šē­jām re­in­kar­nā­ci­jām. Bez ūdens nav ie­spē­jams iz­tikt ne­vie­nā lī­me­nī, tas pie­velk, spēj mag­ne­ti­zēt tik dzi­ļi, ka pa­šam grū­ti pēc tam iz­kļūt, pie­dot, aiz­mirst.

Dzī­vī­ba un iz­nī­cī­ba

Pirms pie­vēr­sties ūdens no­zī­mei as­tro­lo­ģi­jā, jā­min tā tūk­sto­šiem ga­du il­gā sim­bo­lis­kā no­zī­me, sā­kot jau no ra­dī­ša­nas mī­tiem, kur ūdens (avots) mi­nēts kā dzī­vī­bas de­vējs, skaid­ro as­tro­lo­ģe Sol­vei­ga Re­me­se. To­mēr ūdens ir am­bi­va­lents jeb pret­ru­nīgs.

Tas dod dzī­vī­bu un aug­lī­bu. Dau­dzās kul­tū­rās to min kā sim­bo­lis­ku at­tī­rī­ša­nās ele­men­tu. Pie­mē­ram, ri­tu­ālās šķīs­tī­ša­nās pel­des In­di­jā, se­na­jā Mek­si­kā, ūdens mis­tē­ri­jas se­na­jā Grie­ķi­jā u.c., ap­maz­gā­ša­nās ri­tu­āls is­lā­ma zem­ēs, ūdens klāt­būt­ne kris­tī­ša­nās sak­ra­men­tā kris­tie­tī­bā, kur tas sim­bo­lis­ki no­rā­da uz at­dzim­ša­nu jaun­ai dzī­vei. Ja­pā­nas sin­to­is­ma re­li­ģis­ka­jos priekš­sta­tos ūdens ir ne ti­kai šķīs­tī­bas, tī­rī­bas, bet arī vien­kār­šas un god­pil­nas dzī­ves sim­bols. Sin­to pries­te­ru uz­de­vums ir vis­as dzī­ves ga­ru­mā uz­tu­rēt vie­no­tī­bu ar Ūdens ele­men­tu.

Ta­jā pa­šā lai­kā ūdens šķī­di­na, slī­ci­na un iz­nī­ci­na (da­žā­du kul­tū­ru mi­to­lo­ģi­jā mi­nē­ti grē­ku plū­di).

Ūdens sti­hi­ja as­tro­lo­ģi­jā

Ūde­nim nav cen­tra un nav arī for­mas, tas ie­ņem to for­mu, ku­rā at­ro­das. Jū­tas, emo­ci­jas, in­tu­īci­ja, pa­si­vi­tā­te, in­tro­ver­tums, plas­tis­kums, spē­ja pie­lā­go­ties, mai­nī­gums un ne­pa­stā­vī­ba, dzi­ļums, tē­lai­nī­ba, aso­ci­āci­jas, daudz­pu­sī­gums, ne­ap­zi­nā­ti pro­ce­si, no­jau­ta, no­slē­pu­mai­nī­ba, dzi­ļi per­so­nis­ki pār­dzī­vo­ju­mi - tās ir pa­zī­mes, kas rak­stu­ro ūdens sti­hi­jas pār­stāv­jus as­tro­lo­ģi­jā.

Ja ār­ējie ap­stāk­ļi ra­da pā­rāk lie­lu emo­ci­ju de­vu, vi­ņi at­kāp­jas sa­vā, ci­tiem ne­pie­eja­mā, pri­vā­ta­jā pa­sau­lē. Rei­zēm ūdens sti­hi­jas pār­stāv­ji ir tik emo­ci­onā­li, ka vis­vien­kār­šā­kās lie­tas in­ter­pre­tē ļo­ti dra­ma­tis­ki. Tie, ku­ri ne­spēj rast līdz­sva­ru se­vī, var kļūt at­ka­rī­gi (no kā­das pār­ti­kas, nar­ko­ti­kām, al­ko­ho­la u.c.), daž­kārt tas var no­vest arī pie im­pul­sī­vas, ne­prog­no­zē­ja­mas uz­ve­dī­bas.

Ta­ču vi­ņi vien­lai­kus spēj da­rīt daudz dar­bu - do­māt, ru­nāt, strā­dāt, sa­da­līt un no­va­dīt ener­ģi­ju, kur tā ne­pie­cie­ša­ma. Ne­at­teik­sies no ot­ra dar­ba, ja var sa­vie­not. Vi­ņi spēj mī­lēt dzi­ļi, rei­zēm pat vai­rā­kus cil­vē­kus vien­lai­kus. Lab­prāt slēgs sa­vie­nī­bu ar ze­mes sti­hi­jas pār­stāv­jiem, jo tā ju­tī­sies dro­šāk.

Ūdens sti­hi­jas pār­stāv­jus in­te­re­sē ezo­tē­ri­ka, as­tro­lo­ģi­ja, okul­tas pa­rā­dī­bas.

*

Ūdens sti­hi­jas zo­di­aka zī­mes.

Vis­as pār­stāv sie­viš­ķo ener­ģi­ju Iņ

Kar­di­nā­lā zī­me - Vē­zis. Tā sim­bols no­rā­da uz at­pa­kaļ­ejo­šu kus­tī­bu, uz pa­gāt­ni. Vi­ņa bū­tī­ba ir ra­dīt sa­vu no­slēg­tu pa­sau­li un to aiz­sar­gāt.

Vē­zis at­ro­das Mē­ness aiz­gā­dī­bā, kas no­zī­mē dzi­ļu saik­ni ar pa­gāt­ni. Ne­kas Vē­zim nav sva­rī­gāks par ģi­me­ni, mā­ju, kur pa­tver­ties, un tra­dī­ci­jām. Viņš gā­dā un rū­pē­jas par sa­vē­jiem, mu­di­na sa­pras­ties un va­da šo mā­jas so­li no sirds. Ap­rū­pē­ša­na ir Vē­ža sū­tī­ba. Viņš spēj pie­mē­ro­ties, būt līdz­jū­tīgs un uz­upu­rē­ties. Ta­ču Vē­ža dzi­ļā pie­ķer­ša­nās var tapt arī par ap­grū­ti­nā­ju­mu ap­kār­tē­jiem. Ja Vē­zis iz­jūt kā­du ap­drau­dē­ju­mu, viņš ie­ņem aiz­sarg­po­zu un no­slē­dzas sa­vā čau­lā. Gal­ve­nais Vē­ža dzī­vē ir emo­ci­onā­lā un fi­zis­kā dro­šī­ba.

Vē­zi vai­rāk ie­tek­mē emo­ci­jas, ne­vis prak­tis­ki ap­svē­ru­mi.

Bū­dams jū­tīgs, viņš spēj uz­ņemt ap­kār­tē­jo po­zi­tī­vās, kā arī ne­ga­tī­vās emo­ci­jas. Vē­ža emo­ci­onā­lais stā­vok­lis var bie­ži mai­nī­ties, un to pat var sa­lī­dzi­nāt ar pai­su­mu un bē­gu­mu da­bā.

Vē­zim grū­ti pār­va­rēt pār­mai­ņas, vi­ņu bie­dē viss ne­zi­nā­mais. Dro­šī­bas la­bad vi­ņi lab­prāt vei­do uz­krā­ju­mus, tā­dē­jā­di grū­ti bū­tu at­rast iz­pu­tē­ju­šu Vē­zi. Va­rē­tu do­māt, ka Vē­zim sap­ņai­nās da­bas un «ūde­ņai­nā» rak­stu­ra dēļ va­rē­tu būt grū­tī­bas biz­ne­sā, to­mēr tā nav. Viņš in­tui­tī­vi pa­redz pār­mai­ņas, spēj uz­tvert tu­vo­jo­šās bries­mas un mērķ­tie­cī­gi «ie­lēkt» jaun­ajās ten­den­cēs.

Kaut mī­les­tī­ba un ne­pie­cie­ša­mī­ba jus­ties va­ja­dzī­gam Vē­zim ir ļo­ti sva­rī­ga, viņš ir uz­ma­nīgs un pie­sar­dzīgs. Vē­zis bai­dās tikt sā­pi­nāts, tā­pēc la­bu lai­ku sim­pā­ti­ju ob­jek­tu vē­ro no ma­las. Kad viņš ir pār­lie­ci­nā­jies, ka tie­šām var uz­ti­cē­ties, ie­spē­ja­ma dzi­ļa pie­ķer­ša­nās un sa­vu no­tei­ku­mu uz­stā­dī­ša­na. Tur­klāt stin­grās spī­les var kļūt ap­grū­ti­no­šas par­tne­rim. Vis­as mī­les­tī­bas pa­ma­tā ir emo­ci­ju jū­ra.

*

Dzie­dā­tājs Lau­ris Rei­niks (Vē­zis, 11. jū­lijs)

Am­bi­ci­ozs, ta­ču ta­jā pa­šā lai­kā ļo­ti ap­do­mīgs un rū­pī­gi se­vi sar­gā. Zvaig­znēs ir «ie­rak­stī­ta» la­ba kar­je­ra, Lau­ri pa­va­da ra­do­šas veik­smes ne ti­kai mū­zi­kā, dzie­dā­tājs va­rē­tu arī grā­ma­tas rak­stīt. Lau­ris Rei­niks vi­sai ak­tī­vi no­dar­bo­jas ar sa­vas kar­je­ras vei­do­ša­nu, nav bi­jis pre­cē­jies, arī par bēr­nu esa­mī­bu in­for­mā­ci­ja nav iz­ska­nē­ju­si. Pa­stā­vī­gi skrie­nošs, pa­stā­vī­gi dar­bī­bā... Dzied, ko­mu­ni­cē un smai­da.

*

Fik­sē­tā zī­me - Skor­pi­ons. Tā sim­bols no­rā­da uz at­dzim­ša­nu ci­tā kva­li­tā­tē. Vi­ņa spē­ka esen­ce ir paš­at­tī­rī­ša­nās, mū­žī­gā trans­for­mā­ci­ja, at­jau­no­ša­nās. Tā ir pa­ti no­slē­pu­mai­nā­kā un ne­iz­di­bi­nā­mā­kā zo­di­aka zī­me.

Šis zī­mes aiz­gād­ņi ir Marss un Plū­tons, pla­nē­tas, kas lie­ci­na par mil­zu ener­ģi­ju. Tās dod iz­tu­rī­bu, dros­mi, lep­nī­bu, mag­nē­tis­mu, spē­cī­gu ie­tek­mi uz ap­kār­tē­jiem (līdz pat ma­ģis­ku­mam). Skor­pi­onu var dē­vēt par po­la­ri­tā­tes zī­mi, jo viņš pa­už īpa­šī­bas, ku­ru iz­paus­me ir di­vu pre­tē­ju po­lu pa­stā­vē­ša­na. Viņš var iz­man­tot sa­vu spē­ku gan la­biem, gan ļau­niem mēr­ķiem. Skor­pi­ons spēj būt gan līdz­jū­tīgs un iz­pro­tošs, gan arī dzē­līgs. Viņš spēj gan pie­ķer­ties un mī­lēt, gan arī just dzi­ļu nai­du. Skor­pi­ona mag­nē­tisms var ie­spai­dot gan po­zi­tī­vi, gan ne­ga­tī­vi. No vie­nas pus­es, viņš var būt dros­mīgs un ra­došs lī­de­ris, kas ie­dves­mo jaun­ra­dei un dod vis­pār­cil­vē­cis­ku la­bu­mu. No ot­ras pus­es - viņš ir arī spē­jīgs ma­ni­pu­lēt, būt at­rie­bīgs un pat ne­žē­līgs, kas ne­ga­tī­vi ie­tek­mē ap­kār­tē­jo lab­sa­jū­tu, ku­ru dzī­ve var pār­vēr­sties cī­ņā par pa­stā­vē­ša­nu.

Skor­pi­ons bie­ži no­nāk emo­ci­ju va­rā. Vi­ņa dzi­ļais emo­ci­onā­lais po­ten­ci­āls ir ra­do­šu­ma pie­sā­ti­nāts un ide­ju pilns, kas vir­za uz kon­krē­tu rī­cī­bu un jaun­ām stra­tē­ģi­jām. Kā vie­nu no dro­šā­ka­jiem se­vis re­ali­zā­ci­jas vei­diem Skor­pi­ons bie­ži iz­vē­las «iz­lau­ša­nās» tak­ti­ku, mērķ­tie­cī­gi pār­ņe­mot kon­tro­li un ie­gūs­tot va­ru, ko pēc tam bai­dās zau­dēt. Viņš pie­pra­sa pār­val­dī­ša­nas tie­sī­bas arī mā­jas dzī­vē, tu­rot ro­ku uz pul­sa itin vi­sā. Ta­ču viņš ir ga­tavs aiz­stā­vēt tu­vi­nie­kus, ne­ko ne­žē­lo­jot.

Skor­pi­ons kā dzied­nie­cī­bas māk­slas meis­tars spēj dzi­ļi ie­lū­ko­ties ot­rā, dzie­di­nāt fi­zis­ki un ga­rī­gi, kā arī vei­ci­nāt ci­tu cil­vē­ku iz­aug­smi, pa­lī­dzēt pār­vērst ci­tu des­truk­tī­vas īpa­šī­bas po­zi­tī­vās. To­mēr ar sa­vas per­so­nī­bas vei­do­ša­nu iet grū­tāk. Kaut arī Skor­pi­onam pie­mīt po­ten­ci­āls mai­nī­ties, emo­ci­onā­lie ie­vai­no­ju­mi var būt tik dzi­ļi, ka viņš var ne­vē­lē­ties ie­lū­ko­ties sa­vā zem­ap­zi­ņā, lai kaut ko pār­kār­to­tu. Tam rei­zēm ne­pie­cie­ša­ma sā­pī­ga dzī­ves pie­re­dze. Skor­pi­onam bie­ži ne­pa­ma­to­ti lie­kas, ka ap­kār­tē­jā pa­sau­le ir sa­dum­po­ju­sies pret vi­ņu, un grū­ti vi­ņu pār­lie­ci­nāt par pre­tē­jo. Aiz­sar­gā­jo­ties viņš mek­lē ci­tu vā­jās vie­tas un veik­smī­gi tās arī at­rod.

Dzej­nieks

Ojārs Vā­cie­tis (Skor­pi­ons, 13. no­vem­bris)

Ār­ēji pie­ti­cīgs, ne­uz­krī­to­ši ģēr­bies, ar be­re­ti gal­vā un sau­lē sa­mul­su­šām acīm, kas vis­vai­rāk par vi­su dzī­vē ne­cieš vien­al­dzī­bu, ru­tī­nu un div­ko­sī­bu. Dzej­nieks prot pre­cī­zi no­teikt cil­vē­ka iek­šē­jo bū­tī­bu.

Lai no­do­tos rak­stī­ša­nai, Ojārs Vā­cie­tis ir ar mie­ru ne­at­nākt uz sa­pul­ci, pie­šmaukt cie­mi­ņus, ne­gai­dot at­stāt sa­bied­rī­bu eti­ķe­tei ne­at­bil­sto­šā brī­dī…

Kad Ojārs Vā­cie­tis gri­bē­ja la­sīt sa­vus dze­jo­ļus, viņš va­rē­ja pie­zva­nīt nakts vi­dū. Reiz dzej­nie­kam kāds jau­tā­ja: «Vai tev kād­reiz ir bi­ju­si mie­rī­ga dzī­ve?» Uz ko viņš vien­kār­ši at­tei­ca: «Nē! Kas nu nav, tas nav. Ja ga­dās pa kā­dai mie­rī­gai die­nai, tad es cen­šos šo mie­ru, lab­sa­jū­tu un paš­ap­mie­ri­nā­tī­bu par kat­ru ce­nu iz­jaukt. Mie­rī­gas die­nas, stun­das? At­klā­ti sa­kot, es ne­va­ru ie­do­mā­ties, kas tas ir. Lai­kam tāds mans rak­sturs.» Lud­mi­la Aza­ro­va, Ojā­ra Vā­cie­ša sie­va, sa­vās at­mi­ņās rak­sta: «Vis­tra­ģis­kā­kais ša­jā dzī­vē bi­ja tas, ka vi­ņam ne­bi­ja ie­spē­jas īs­te­not se­vi līdz ga­lam. Iz­da­rīt vi­su, ko viņš va­rē­tu. [..]»

*

Mu­tab­lā Ziv­ju zī­me. Sim­bols no­sa­ka vi­ņas ga­rī­go bū­tī­bu - mis­tis­ki sa­plūst ar smal­kā­kām ener­ģi­jām un būt mai­nī­gai. Zo­di­aka zī­mes sim­bols at­tē­lo di­vas pre­tē­jos vir­zie­nos pel­do­šas zi­vis, kas rak­stu­ro du­ālu dzī­ves vei­da mo­de­li.

Zi­vis ļau­jas plū­du­mam, dzi­ļa­jai in­tu­īci­jai un gūst da­bis­ku iz­prat­ni par vi­su lie­tu vie­no­tī­bu un ga­rī­ga­jām kos­mo­lo­ģis­ka­jām li­kum­sa­ka­rī­bām. Tā ir līdz­jū­tī­bas un mī­les­tī­bas zī­mē ar spil­gtu iz­tē­li un krā­sai­nu iek­šē­jo sap­ņu un ce­rī­bu pa­sau­li. Val­do­šās pla­nē­tas - Ju­pi­te­ra - ie­tek­me pa­da­ra Zi­vis sim­pā­tis­kas un jau­kas. Šīs zo­di­aka zī­mes pār­stāv­ji in­tui­tī­vi sa­jūt, kā klā­jas ci­tiem, spēj at­šķirt gai­šo un ēnas pus­i. Diem­žēl tas var ne­ap­zi­nā­ti pa­mu­di­nāt vi­ņas uz­ņem­ties at­bil­dī­bu par ci­tu pro­blē­mām. Kam ne­pie­cie­ša­ma pa­lī­dzī­ba un līdz­jū­tī­ba, var do­ties Zivs mek­lē­ju­mos, jo vi­ņa lab­prāt at­sauk­sies aici­nā­ju­mam, pra­tīs ie­lū­ko­ties cil­vē­ka psi­hē un emo­ci­jās. To­mēr jā­ņem vē­rā, ka sa­vā pa­lī­dzī­bas un glā­bē­ja mi­si­jā Zi­vis ātr­i no­gurst un iz­šķi­ro­ša­jā brī­dī var vien­kār­ši pa­mest kā­du lik­te­ņa va­rā.

Zi­vīm ne vien­mēr iz­do­das aiz­sar­gāt pa­šai sa­vas ro­be­žas, vi­ņas var emo­ci­onā­li ie­plūst ci­tos, ris­kē­jot pa­zau­dēt sa­vu iden­ti­tā­ti.

Zi­vis ne­bai­dās ļau­ties jū­tu pa­sau­lei, jo šai zī­mei ne­pie­cie­šams pil­nā mē­rā iz­paust emo­ci­jas. Sa­skar­sme ar re­ali­tā­ti vai ot­ra cil­vē­ka pa­tie­so da­bu Zi­vīm var kļūt par pār­bau­dī­ju­mu, tā­dē­jā­di vi­ņas ne vien­mēr vē­las no­ņemt «ro­zā bril­les», lai sa­ska­tī­tu re­ālo pa­tie­sī­bu.

Mī­les­tī­bā Zi­vīm sva­rī­gā­ka ir ot­ra cil­vē­ka dvē­se­le, ne­vis fi­zis­kais ķer­me­nis. Vi­ņas ir spē­jī­gas upu­rē­ties, būt uz­ti­cī­gas. Vi­ņām ir iz­teik­ta pie­nā­ku­ma ap­zi­ņa, at­bil­dī­bas iz­jū­ta un spē­ja ra­dīt par se­vi la­bu priekš­sta­tu. Ta­ču Zi­vīm mēdz būt arī ot­ra se­ja, ko rak­stu­ro bai­lī­gums, rei­zēm vil­tī­ba, no­slie­ce me­lot, ga­ra­stā­vok­ļa mai­ņas, arī bez­mēr­ķī­ba, pa­si­vi­tā­te, ne­spē­ja stin­gri un skaid­ri iz­teikt sa­vu vie­dok­li, bik­lums, ne­mie­rī­gums. Bet Zi­vis pa­šas par to maz sa­trau­cas.

Me­lan­ho­lis­ko un sap­ņai­no Ziv­ju ra­do­šu­ma po­ten­ci­āls ir ne­iz­mē­ro­jams, vi­ņas var iz­paus­ties jeb­ku­rā māk­slas no­za­rē.

Zi­vīm var būt arī do­tī­bas okul­tis­mā, ma­ģi­jā u.c. ezo­tē­ris­ka­jos vir­zie­nos.

Ak­tri­se

Ol­ga Dre­ģe (Zi­vis, 1. marts)

Temperamentīga, azartiska un izcili talantīga aktrise. Skaista un fascinējoša sieviete ar bezgala maģisku, samtainu balss tembru. Kā atzīst teātra kolēģi vīrieši - jābūt ļoti stipriem, lai aktrises klātbūtnē nesadegtu. Olga Dreģe visu dara aizgūtnēm, aumaļām tverdama dzīves daudzveidību. Aktrise arī skaisti ada, tamborē un gatavo garšīgus ēdienus. Starp citu, pat gados jaunākās aktrises apbrīno Olgas Dreģes spēju katru dienas stundu izmantot darbīgai dzīvei un visvairāk - spēju piedot pāridarījumus.