PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Mī­les­tī­ba, sekss, ap­rē­ķins. Kā­pēc no­tiek kais­lī­bu īs­sa­vie­no­ju­mi

Ku­ru iz­vē­lē­ties?

Bie­žāk sie­vie­tes, ne­vis tā dē­vē­tais stip­rais dzi­mums, ie­ro­das pie as­tro­lo­ga, lai viņš pa­līdz at­ri­si­nāt di­lem­mu - ku­ram no vai­rā­kiem kan­di­dā­tiem dot priekš­ro­ku? «Tad gan es va­ru ie­teikt, ar ku­ru par­tne­ri būs veik­smī­gā­ka kop­dzī­ve, jo sie­vie­te vēl nav pie­ņē­mu­si lē­mu­mu, ar ku­ru pa­likt ko­pā, vi­ņa šau­bās,» at­zīst Ju­ris Kau­liņš. «Ja cil­vē­ki jau ir pie­ņē­mu­ši lē­mu­mu pre­cē­ties un grib kon­sul­tē­ties par vē­la­mo kā­zu da­tu­mu, ne­mē­ģi­nu pār­lie­ci­nāt to ne­da­rīt, pat ja re­dzu, ka var ne­sa­nākt. Tas ir jau­tā­jums par as­tro­lo­ga ēti­ku, un ne­es­mu arī pār­lie­ci­nāts, ka man bū­tu spe­ci­āli jā­jau­cas kar­mā. Vi­ņu lē­mums ir vi­ņu at­bil­dī­ba.»

Ta­jā pa­šā lai­kā as­tro­logs ne­pie­krīt pie­ņē­mu­mam, ka cil­vē­kam dzī­ves lai­kā jā­at­strā­dā kar­ma. «Ma­nu­prāt, ir jo­cī­gi tā trak­tēt. Sa­nāk tā - lai cil­vēks mo­kās at­tie­cī­bās, lai at­strā­dā kar­mu! Un kurš pa­teiks, kad viņš būs at­strā­dā­jis?» Ju­ris Kau­liņš uz­ska­ta, ka cil­vē­kam va­jag cen­sties ie­spē­ja­mi ātr­āk sa­prast pro­blē­mu, lai ne­tur­pi­nā­tu to «ba­rot» un at­tīs­tīt. Kon­sul­tē­jot par par­tne­ra iz­vē­li, kop­dzī­vi un bēr­nu ra­dī­ša­nu, as­tro­logs var pa­lī­dzēt iz­prast līdz­ši­nē­jo ne­bū­ša­nu kar­mis­kos cē­lo­ņus, bet kat­ram pa­šam jā­pie­ņem lē­mums, kā rī­ko­ties. Viņš ir pār­lie­ci­nāts, ka bēr­nus ne­va­jag ra­dīt kar­mis­ki ne­ga­tī­vās at­tie­cī­bās. Tā­dē­jā­di tur­pi­nās slik­tās kar­mas ģe­ne­rē­ša­na, ti­kai nu jau - arī caur bēr­niem. «Cil­vē­kam sma­dze­nes un prāts ir dots, lai do­mā­tu. Bēr­ni - tā ir at­bil­dī­ba, un vi­ņiem jā­dzimst po­zi­tī­vās at­tie­cī­bās.»

Vie­ni un tie pa­ši «grā­bek­ļi»

Jo īpa­ši tiem, ku­riem ne­kā­di ne­sa­nāk uz­sākt at­tie­cī­bas vai arī tās bei­dzas vie­nā­di - ar šķir­ša­nos, ir sev jā­pa­jau­tā: kā­pēc tā no­tiek? Ne­re­ti at­klā­sies lī­dzī­bas, kas at­kār­to­jas, un te nu vie­tā brī­di­nā­jums par grā­bek­li, uz ku­ra uz­kāp­jot uz­si­tam sev pu­nus vie­nā un ta­jā pa­šā vie­tā.

Lie­lā­ko­ties sie­vie­tes as­tro­lo­gam jau­tā gan­drīz vie­nu un to pa­šu: kad sa­tik­šu īs­to, vai man būs at­tie­cī­bas, vai ap­pre­cē­šos? Pa­ska­to­ties as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē, var re­dzēt, vai cil­vē­kam ten­den­ce uz at­tie­cī­bu pro­blē­mām ir ie­zī­mē­ta kopš dzim­ša­nas. To­mēr tā nav no­lem­tī­ba! Lai to mai­nī­tu, ie­spē­jams, va­ja­dzēs pie­slī­pēt gan rak­stu­ra ne­glu­du­mus, gan pār­traukt kar­mis­kās ten­den­ces, pro­ti, pie­sais­ti un mij­ie­dar­bī­bu ar kon­krē­tiem cil­vē­kiem. Ta­ču, ja cil­vēks pats ne­ko ne­mai­nīs, tad kļū­das at­kār­to­sies vēl un vēl, un sā­pī­ga­jiem pu­niem dzī­ves sko­lā būs nul­les vēr­tī­ba. Ir ta­ču tā, ka rei­zu­mis pie­ķe­ram se­vi do­mā­jam - nu kā­pēc es vien­mēr iz­vē­los vie­na un tā pa­ša ti­pa vī­rie­šus (vai sie­vie­tes)?! Ie­spē­jams, tā­pēc, ka bail mē­ģi­nāt ris­kēt un rī­ko­ties ci­tā­di, jo - lai cik pa­ra­dok­sā­li ska­nē­tu, bet pa­zīs­ta­mas sā­pes ir kā dro­šī­bas spil­vens.

Ju­ris Kau­liņš brī­di­na, ka sie­vie­tes mēdz ne­kri­tis­ki uz­sākt at­tie­cī­bas, ja ar vī­rie­šu uz­ma­nī­bu ne­tiek lu­ti­nā­tas. «Tās, ku­ras sa­ņem daudz vī­rie­šu uz­ma­nī­bas, var iz­vē­lē­ties. Ja uz­ma­nī­bas ir ma­zāk, sie­vie­tes ir ga­ta­vas at­tie­cī­bas vei­dot ar pir­mo, kas nāk. Tad pa­stāv lie­la ie­spē­ja kļū­dī­ties. Pat ja ho­ro­skops so­la ro­man­tis­kas at­tie­cī­bas, pir­mais pre­tim­nā­cējs ne­būs pa­rei­zā­kais va­ri­ants, va­jag pie­brem­zēt un pa­do­māt. Ja sie­vie­te pie­sais­ta vī­rie­šus ar vā­jī­bām, tad skaidrs, ka tie ne­būs veik­smī­gā­kie va­ri­an­ti. Sie­vie­tei tā­di «jā­at­šuj» un jā­mek­lē īs­tais pa­šai,» as­tro­logs ie­sa­ka, kā iz­vai­rī­ties no kļū­du sē­ri­jas.