Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Horoskopi

PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Mī­les­tī­ba, sekss, ap­rē­ķins. Kā­pēc no­tiek kais­lī­bu īs­sa­vie­no­ju­mi

© Pixabay

2.lapa

Kris­tī­ne Ed­ga­ru ne­pār­tai­sīs

Kā jā­rī­ko­jas, ja sie­vie­te un vī­rie­tis no­lē­mu­ši ap­pre­cē­ties «ar prā­tu», ne­vis pa­kļau­jo­ties jū­tām? Vai jā­sa­lī­dzi­na savs un par­tne­ra ho­ro­skops, lai sa­pras­tu - būs ie­spē­ja­ma abiem ko­pī­ga nā­kot­ne, vai vērts ris­kēt?

«To var no­vēr­tēt, lai gan ne­kas nav ab­so­lūts. Pro­tams, būs re­dza­ma ten­den­ce, kā vei­do­sies at­tie­cī­bas,» skaid­ro Ju­ris Kau­liņš. Pie­mē­ram, ja sa­tie­kas val­do­nī­gā un pa­kļā­vī­gā ti­pa cil­vē­ki, vi­ņi var dzī­vot il­gi un lai­mī­gi. Ja ko­pā sa­iet di­vi val­do­nī­gie vai di­vi pa­kļā­vī­gie, tad no pro­blē­mām ne­iz­bēgt.

Tā­lab ie­tei­ca­māk ir ne­vis gai­dīt ga­ta­vu sa­de­rī­bas re­cep­ti, bet no­skaid­rot ie­spē­ja­mos kop­dzī­ves zem­ūdens ak­me­ņus - sa­vas un mī­ļo­tā cil­vē­ka rak­stu­ra īpa­šī­bas vai ie­spē­ja­mos rī­cī­bas vei­dus, lai iz­vēr­tē­tu, vai gri­bē­sies dzī­vot bla­kus īg­nam pe­si­mis­tam, vai spē­siet sa­mie­ri­nā­ties ar sir­žu lau­zē­ju līdz­ās ik die­nu, vai gri­bē­siet par sie­vu tā­du, ku­rai nau­da iz­slīd caur pirk­stiem. Jo ir vel­ti ce­rēt, ka iz­do­sies ot­ru pie­griezt pēc iz­fan­ta­zē­tiem ide­āla­jiem pa­ra­met­riem.

As­tro­logs pie­bilst, ka tā dē­vē­to lai­mī­go vai zī­mī­go kā­zu da­tu­mu iz­vē­le ne­būs ga­ran­ti­ja mū­žī­gai un lai­mī­gai kop­dzī­vei. «Es ne­gri­bu no­liegt šā­du da­tu­mu iz­vē­li. Tas ir vēl viens plu­siņš, lai stip­ri­nā­tu lau­lī­bu, bet nav ga­ran­ti­ja. Ja ko­pā sa­iet kaš­ķī­gi cil­vē­ki, ku­riem ir ten­den­ce uz ne­sta­bi­li­tā­ti at­tie­cī­bās, tad, pat ja vi­ņi iz­vē­lē­sies ide­ālo da­tu­mu, tik un tā iz­šķir­sies. Tas ir ne­ap­strī­da­mi! Jā­ap­zi­nās, ka dzī­vē no­tiek tas, uz ko kat­ram in­di­vī­dam ir ten­den­ce. Mal­dīgs ir arī Kris­tī­nes un Ed­ga­ra va­ri­ants - sak, var­būt pār­au­dzi­nā­šu ot­ru. Zi­niet, var­bū­tī­ba ir pie­ci pro­cen­ti. Cil­vēks ir tāds, kāds ir, un vi­ņu pār­tai­sīt ne­iz­do­sies. Pie­krī­tu, ka ag­rā jau­nī­bā var­būt ir vai­rāk ie­spē­ju pie­lā­go­ties, pie­ska­ņo­ties. Ja cil­vē­kiem ir jau 30 vai 40 ga­du, tad šā­dā ve­cu­mā vi­ņi ir vēl jo ma­zāk spē­jī­gi mai­nī­ties. Drī­zāk pa­stip­ri­nā­sies tās ten­den­ces, kā­das jau pie­mīt. To pie­rā­da ma­na 20 ga­du il­gā as­tro­lo­ga prak­se. Man ir arī pri­vā­tā pie­re­dze, kā ne­kā. Man ir bi­ju­si ģi­me­ne, vai­rā­kas at­tie­cī­bas,» ne­slēpj Ju­ris Kau­liņš.

Asek­su­āļi, hi­per­sek­su­āļi un «nor­mā­lie»

Tra­di­ci­onā­li pa­stāv uz­skats, ka vī­rie­tis ir med­nieks, kurš lenc, ie­ka­ro un arī ie­gūst sie­vie­ti. Ta­jā pa­šā lai­kā var būt, ka ir glu­ži ot­rā­di. Ju­ris Kau­liņš aici­na dā­mas ne­no­bī­ties, ja vi­ņu as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ie­zī­mē­jas med­nie­ces jeb sek­su­āli ak­tī­vā­kās per­so­nas as­pekts: «Ir sie­vie­tes, ku­rām at­tie­cī­bas būs veik­smī­gā­kas, ja ini­ci­atī­vu iz­rā­dīs vi­ņas un iz­vē­lē­sies to vī­rie­ti, ku­ru grib, ne­vis ļaus iz­vē­lē­ties se­vi. Kop­dzī­vē un ģi­me­nē gal­ve­nā lo­ma ir sie­vie­tei, jo ap vi­ņu viss for­mē­jas. Ja sie­vie­te pie­ļauj kļū­das, iz­vē­lo­ties ne­pa­rei­zo vī­rie­ti, tā ir lie­la pro­blē­ma vis­iem.»

As­tro­logs uz­ska­ta, ka sek­su­ālā sa­de­rī­ba ir sva­rīgs pa­mats at­tie­cī­bās, jo «pliks» ap­rē­ķins vien būs ne­pie­tie­kams, lai vei­do­tos veik­smī­ga kop­dzī­ve. To­mēr sek­su­ali­tā­tes in­di­vi­du­ālais lī­me­nis mēdz būt at­šķi­rīgs. Asek­su­āļi dek­la­rē, ka var iz­tikt bez sek­sa, un sa­vu dzī­vi uz­ska­ta par piln­vēr­tī­gu. Ju­ris Kau­liņš vērš uz­ma­nī­bu - ja cil­vē­ki nav ten­dē­ti uz sek­su, vi­ņiem ci­ti fak­to­ri at­tie­cī­bās būs sva­rī­gā­ki. Ir ga­na daudz vī­rie­šu, kam mī­les­tī­ba vār­da tie­šā no­zī­mē iet caur vē­de­ru, ir «dī­vā­na ti­pa» vī­rie­ši, vēr­tē as­tro­logs. Ir arī hi­per­sek­su­āli cil­vē­ki, ku­riem ne­kad nav ga­na. Tā­du nav daudz, abi šie sek­su­ali­tā­tes lī­me­ņi uz­ska­tā­mi par ga­lē­jī­bām. «Vē­lams, lai sa­tik­tos cil­vē­ki ar daudz­maz līdz­vēr­tī­giem sek­su­āla­jiem tem­pe­ra­men­tiem. Ja ir lie­la at­šķi­rī­ba, ag­ri vai vē­lu sāk­sies pro­blē­mas,» bilst as­tro­logs.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā