Pērn 1176 bērniem pārtrauktas vecāku aizgādības tiesības
Pagājušajā gadā vecāku aizgādības tiesības pārtrauktas attiecībā uz 1176 bērniem, kamēr 2024. gadā šādu bērnu skaits bija 1439, liecina Bērnu aizsardzības centra (BAC) analītiskais pārskats par bāriņtiesu darbu 2025. gadā.
Pērn bērna aizgādības tiesības pārtrauktas 973 vecākiem - 457 mātēm un 516 tēviem. Gadu iepriekš aizgādības tiesības bija pārtrauktas 1212 personām.
Pārskatā norādīts, ka aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits 2025. gadā būtiski samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kļuvis līdzīgs 2022. gada un 2023. gada līmenim.
Visbiežāk aizgādības tiesības pārtrauktas attiecībā uz bērniem vecumā no četriem līdz 12 gadiem - kopumā 611 bērniem. Vēl 278 bērni bija vecumā līdz trim gadiem, bet 287 bērni - vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Centra vērtējumā tas skaidrojams ar to, ka četru līdz 12 gadu vecuma bērni biežāk nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā, jo apmeklē izglītības iestādes vai interešu izglītības pulciņus, kur bērna grūtības ģimenē var tikt pamanītas.
Biežākais iemesls aizgādības tiesību pārtraukšanai pērn bija bērna atrašanās veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ. Šāds iemesls norādīts 416 gadījumos. Vēl 381 gadījumā vecāks ļaunprātīgi izmantojis savas tiesības vai nenodrošinājis bērna aprūpi un uzraudzību, bet 87 gadījumos konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai pamatotas aizdomas par to.
Tāpat pērn 109 personām - 59 mātēm un 50 tēviem - bāriņtiesas pieņēmušas lēmumu pārtraukt aizgādības tiesības par trim un vairāk bērniem. Šādi gadījumi veidoja 11% no visām personām, kurām pārtrauktas aizgādības tiesības. Pārskatā uzsvērts, ka šie dati rāda personu, nevis ģimeņu vai bērnu skaitu, tādēļ no tiem nav iespējams precīzi noteikt kopējo bērnu skaitu, uz kuriem attiecas pieņemtie lēmumi.
No 973 vecākiem, kuriem pērn pārtrauktas aizgādības tiesības, 178 vecākiem jeb 18,3% tās jau iepriekš bija pārtrauktas attiecībā uz to pašu vai citu bērnu. Šis īpatsvars pērn pieaudzis, jo 2024. gadā tas bija 14,52%, bet 2023. gadā - 15,74%. Centra vērtējumā tas liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa sociālā atbalsta un speciālistu iesaistes ģimenes stiprināšanā.
Pērn samazinājies vienpersonisko lēmumu skaits par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu - 2025. gadā pieņemti 373 šādi lēmumi, kamēr 2024. gadā - 433. Šādi lēmumi tiek pieņemti gadījumos, kad konstatēts tūlītējs bērna veselības, dzīvības vai drošības apdraudējums un nepieciešama nekavējoša bērna aizsardzība.
Pagājušajā gadā bāriņtiesas arī pieņēmušas lēmumus par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu 297 personām - 181 mātei un 116 tēviem. Vecāku aprūpē atgriezās 391 bērns. Gadu iepriekš pārtrauktās aizgādības tiesības tika atjaunotas 346 personām, bet vecāku aprūpē atgriezās 466 bērni.
Savukārt ar tiesas spriedumu 2025. gadā aizgādības tiesības atņemtas 584 personām attiecībā uz 789 bērniem. Salīdzinājumā ar 2024. gadu bērnu skaits, kuru vecākiem aizgādības tiesības atņemtas ar tiesas spriedumu, pieaudzis par 19%.
Samazinās vecāku skaits, kuri veic darbības sava bērna pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanai, jo tiesā galējais lēmums par bērna aizgādības tiesību atņemšanu tiek pieņemts aizvien biežāk, izriet no BAC pārskata.
BAC secina, ka pērn iezīmējusies pretēja dinamika divos procesos pēc bērna šķiršanas no ģimenes. Brīdī, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, sistēma virzās pa vienu no diviem ceļiem - bērna drošu atgriešanu ģimenē vai aizgādības tiesību galīgu atņemšanu tiesas ceļā.
BAC uzsver, ka minētie statistiskie rādītāji iezīmē nepieciešamību vērtēt, vai pašvaldībā pieejamie sociālie pakalpojumi, valsts nodrošinātā palīdzība atkarību ārstēšanā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un sociālā atbalsta sistēmas kapacitāte ir pietiekami, lai radītu vidi, kurā tiek veicināta vecāka motivācija un spējas novērst iemeslus, kas bijuši aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatā un, atgriežot bērnu ģimenē, nodrošināt viņam drošu vidi, pilnvērtīgu aprūpi un audzināšanu.
