Elektrības cenu trieciens Latvijā: Kāpēc maksājam tik daudz?
Elektroenerģijas biržas cena Latvijā aizvadītajā nedēļā uzlēkusi vēl par 50%, sasniedzot vidēji 265,46 eiro par megavatstundu. Vienlaikus elektroenerģijas imports no Zviedrijas dienvidu cenu zonas Baltijā sarucis par 83%. Dārdzību veicina augošs patēriņš, dārga dabasgāze, elektrostaciju remonti un ierobežotas iespējas piegādāt lētāku elektrību, liecina “Latvenergo” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija.
2026. gada 45. nedēļā jeb no 2. līdz 8. novembrim Latvijas vidējā biržas cena pieauga no 176,51 līdz 265,46 eiro par megavatstundu. Pārrēķinot, tie ir aptuveni 26,55 centi par kilovatstundu bez PVN — vēl pirms tirgotāja maksājumiem un tīkla pakalpojumiem. Tā ir nedēļas vidējā vairumtirdzniecības cena, nevis katras mājsaimniecības gala tarifs.
Lietuvā vidējā cena sasniedza 278,24 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā — 186,76 eiro. Abās kaimiņvalstīs pieaugums pret iepriekšējo nedēļu bija 57%. Savukārt “Nord Pool” sistēmas cena pieauga par 20% līdz 120,19 eiro par megavatstundu.
Viens no būtiskākajiem aizvadītās nedēļas cenu kāpuma iemesliem Baltijā bija importa samazinājums no Zviedrijas ceturtās tirdzniecības zonas par 83%. Kā skaidro “Latvenergo”, elektroenerģijas plūsmas no Somijas šo kritumu nespēja kompensēt, tādēļ pieprasījuma segšanai bija vajadzīgi dārgāki ražošanas avoti.
SPRK norāda, ka Igaunija ar diviem “Estlink” starpsavienojumiem var importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas. Taču Latviju tā sasniedz ierobežotā apjomā, jo pārvades jauda starp Igauniju un Latviju ir ierobežota. Arī iespējas ievest elektrību no citām Ziemeļvalstīm nav neierobežotas, turklāt daļa starpsavienojumu jaudas tiek izmantota sistēmas balansēšanai.
Lētākas elektroenerģijas piedāvājumu mazina arī remontdarbi. SPRK, atsaucoties uz “Augstsprieguma tīkla” datiem, informē, ka Latvijā un Lietuvā remontā ir vairāki termoelektrostaciju ģenerācijas bloki ar kopējo jaudu aptuveni 1000 megavatu. Zviedrijā piedāvājumu ierobežo kodolenerģijas ražošanas iekārtu remonti, bet Ziemeļvalstīs hidroenerģijas resursi ir zem ierastā līmeņa.
Vienlaikus, iestājoties rudenim, pieaug pieprasījums. Pēc SPRK informācijas, novembra sākumā kopējais Baltijas elektroenerģijas patēriņš vairāk nekā par 10% pārsniedzis septembra sākuma līmeni. Savukārt tieši aizvadītajā nedēļā Baltijas patēriņš pieauga par 1%, sasniedzot 567 gigavatstundas.
Trūkstošās elektrības ražošanā lielāka nozīme ir fosilajam kurināmajam. SPRK norāda, ka 9. novembrī vairāk nekā pusi Baltijā saražotās elektroenerģijas nodrošina dabasgāzes un degslānekļa ražošanas iekārtas. Dabasgāzes cenas pēdējos mēnešos būtiski augušas. “Latvenergo” augstās energoresursu cenas lielā mērā saista ar konfliktu Tuvajos Austrumos un tā izraisītajiem piegāžu ierobežojumiem.
Tomēr aizvadītās nedēļas sadārdzinājumu nevar vienkārši izskaidrot ar vēja un saules trūkumu pašā Baltijā. Lai gan SPRK raksturo sezonālu atjaunīgo energoresursu izstrādes samazinājumu, “Latvenergo” dati rāda, ka pret iepriekšējo nedēļu Baltijā saules elektrostaciju izstrāde pieauga par 62%, bet vēja — par 44%. “Nord Pool” reģionā kopumā tā savukārt saruka attiecīgi par 17% un 2%. Tie ir atšķirīgi salīdzinājuma periodi un tirgus mērogi.
Arī kopējā elektroenerģijas ražošana Baltijā nedēļas laikā pieauga par 33%, tomēr nosedza tikai 78% reģiona patēriņa. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms bija līdzvērtīgs 95% no valstī patērētā. Taču, kā uzsver SPRK, cenu nosaka ne vien vietējā ražošana, bet arī elektroenerģijas pieejamība kaimiņvalstīs un importa iespējas.
Vai cenu lēciens automātiski nozīmē lielākus rēķinus visiem? SPRK skaidro, ka biržas svārstības tieši skar aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, kurām ir mainīgas cenas līgumi. Aptuveni 85% mājsaimniecību izvēlējušās fiksētu cenu, tādēļ īstermiņa biržas svārstības to līgumā noteikto elektroenerģijas cenu tieši neietekmē.
Vienlaikus SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, vai un kā pašreizējais cenu kāpums ietekmēs elektroenerģijas cenas ilgtermiņā.
