Valsts konsolidētajā kopbudžetā 272,1 miljona eiro pārpalikums

2026. gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi pieauga par 10,5%, bet izdevumi - par 4,5%. Saskaņā ar Valsts kases datiem konsolidētajā kopbudžetā izveidojās 272,1 miljona eiro pārpalikums. iepretim 253,1 miljona eiro deficītam pirms gada. To galvenokārt noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugums par 496,9 miljoniem eiro. Pieaugumu veidoja gan šā gada februārī no Eiropas Komisijas saņemtie maksājumi ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda ietvaros, gan maijā saņemtais maksājums Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros.

Valsts kases dati atspoguļo naudas plūsmas bilanci un pirmajā pusgadā uzrāda pārpalikumu gandrīz visos budžeta līmeņos, izņemot valsts pamatbudžetu, kur bija 176,7 miljonu eiro deficīts. Valsts speciālajā budžetā bija pārpalikums 279,5 miljoni eiro. Pašvaldību budžetā pārpalikums bija 111,2 miljoni eiro, savukārt citu atvasināto publisko personu (augstskolu un zinātnisko institūtu) budžetā - 58,1 miljons eiro. Lielākais budžeta pārpalikums šā gada pirmajā pusē novērots Ogres novada, Daugavpils, Jūrmalas un citās pašvaldībās, savukārt citu atvasināto publisko personu vidū - Rīgas Tehniskajai universitātei un reorganizācijas rezultātā izveidotajam Nacionālajam pētniecības un inovāciju institūtam.

Gada nogalē izdevumi tradicionāli pieaugs, tādēļ FM prognozē, ka šogad vispārējās valdības sektorā veidosies deficīts, kas nepārsniegs 2,9% no IKP.

Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 9,9 miljardi eiro, kas ir par 937,4 miljoniem eiro jeb 10,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Turpinot palielināties privātajam patēriņam un vidējai darba samaksai, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada pirmajā pusē pieauga par 389,2 miljoniem eiro jeb 5,6% un sasniedza 7,3 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pusgada plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 98,6% apmērā jeb ieņēmumi bija par 103,4 miljoniem eiro mazāki nekā plānots, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpildes dēļ. Mazāk nekā plānots iekasētas arī kredītiestāžu solidaritātes iemaksas, jo, saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides. Arī dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija zem plānotā līmeņa, galvenokārt samazinoties ieņēmumiem no poligonos apglabātajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un vienlaikus uzlabojoties atkritumu šķirošanas infrastruktūrai un iedzīvotāju paradumiem. FM prognozē, ka šogad kopbudžeta nodokļu ieņēmumi būs par 66 miljoniem eiro mazāki nekā plānots valsts budžeta likumā.

Infografika ar datiem par Nodokļu ieņēmumiem 6 mēnešos attiecībā pret gada prognozi (30.06.2026)

Saeima pieņēma lēmumu janvārī palielināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, no 1. aprīļa samazināt un šo normu pagarināja līdz šī gada beigām. Līdz ar to akcīzes nodokļa ieņēmumi netiek saņemti pilnā apjomā. Vienlaikus, samazinoties patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu apjomam (pēc VID datiem tas sešos mēnešos samazinājies attiecīgi par 16% un 4,7%) un neskatoties uz nodokļa likmju paaugstināšanu gada sākumā, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi pusgadā pieauguši par 27,2 miljoniem eiro jeb 4,5% un sasniedza 629,7 miljonus eiro.

Savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 1,3 miljardi eiro apmērā un, salīdzinot ar 2025. gada sešiem mēnešiem, ieņēmumi pusgadā pieauga par 43,3 miljoniem eiro jeb 3,4%. Zemo pieaugumu noteica ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem pusgadā pieauga par 5,2%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro līdz 780 eiro šā gada 1. janvārī. Jāatzīmē, ka darba samaksas fonda pieaugums šogad ir nedaudz lēnāks, jo pirms gada tas bija tuvu 6%. Likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktā norma, kas pašvaldībām garantē prognozētos IIN ieņēmumus, pusgadā ir palielinājusi pašvaldību budžetā ieskaitīto daļu par 64,7 miljoniem eiro jeb 6,7%, savukārt valsts budžetā IIN ieņēmumi pusgadā samazinājās par 21,4 miljoniem eiro jeb 7,2%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un PVN ieņēmumu pieaugums. VSAOI kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 2,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 167,3 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju 1. līmenis) turpina ietekmēt likmes 1 procentpunkta pārdale, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenis) sešos mēnešos par 21,5 miljoniem eiro jeb 5,2%.

Gada inflācijai jūnijā pieaugot par 3,4%, salīdzinot ar 2025. gada jūniju, un mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējam apgrozījumam maijā faktiskajās cenās pieaugot par 8,0%, salīdzinot ar 2025. gada maiju, pamatā kāpjot degvielas un nepārtikas preču apjomiem, PVN ieņēmumi pusgadā, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieauga par 120,7 miljoniem eiro jeb 6,2% un bija 2,1 miljards eiro. Atbilstoši VID datiem šā gada pirmajā pusē PVN iemaksu lielāko pieaugumu nodrošināja nodokļu maksātāji tirdzniecības, pakalpojumu, energoapgādes un apstrādes rūpniecības nozarēs.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi 2026. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 454,2 miljonus eiro, kas ir par 40,8 miljoniem eiro jeb 8,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi, jūnijā saņemot dividenžu maksājumus 312,3 miljonu eiro apmērā, 2026. gada pirmajā pusē bija 708,4 miljoni eiro. Tie iekasēti par 40,1 miljonu eiro jeb 6% vairāk nekā pirms gada, un pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 44,5 miljoniem eiro lielāki nekā pērn ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā un par 25,3 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksām valsts speciālajā budžetā. Savukārt ieņēmumi no dividendēm valsts pamatbudžetā pusgadā saņemti par 23,2 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada - sasniedzot plānoto 91,5% apmērā.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada pirmajā pusē bija 9,6 miljardi eiro, kas ir par 412,3 miljoniem eiro jeb 4,5% augstāki nekā gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar stabilu izdevumu kāpumu sociālā rakstura maksājumiem par 203,9 miljoniem eiro jeb 7,4% un pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpumu kopbudžetā par 181,8 miljoniem eiro jeb 24,7%, tostarp valsts pamatbudžetā pamatkapitāla veidošanas izdevumi pieauguši par 138,1 miljonu eiro jeb 27,3%, kopā veidojot 643,5 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 180,9 miljoniem eiro lielāki pamatā kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ NBS vajadzībām šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 40,4 miljoniem eiro pērn veikto maksājumu dēļ Liepājas cietuma būvniecībai.

Kopumā 2026. gada pirmajā pusē valsts pamatbudžeta izdevumi bija 6,1 miljards eiro, tai skaitā ĀFP projektiem kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu, izlietots 1,0 miljards eiro, kas bija par 3,6 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Kopumā Atveseļošanas fonda un Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām šā gada sešos mēnešos izdoti par 50,2 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 675,5 miljonus eiro. Atveseļošanas fonda plāna rezultātu un mērķu sasniegšanas termiņam tuvojoties, t.i. līdz 2026. gada 31. augustam, Atveseļošanas fonda projektiem šā gada sešos mēnešos izdoti par 75,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 411,4 miljonus eiro, pamatā infrastuktūras uzlabošani. Lielākie maksājumi šā gada pirmajā pusgadā veikti transporta jomā pasažieru infrastruktūras uzlabošanai, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu (63,6 miljoni eiro) un dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai un attīstībai (18,7 miljoni eiro). Tāpat investēts veselības aprūpes iestādēs, tostarp, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecībai (28,2 miljoni eiro) un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībai VAS "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (10,9 miljoni eiro). AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales tīklu modernizācijai investēti 19,3 miljoni eiro. Savukārt Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 264,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 25,5 miljoniem eiro mazāk nekā pirmajā pusgadā pērn. Lielāka ES fondu maksājumu intensitāte tiek prognozēta gada otrā pusē atbilstoši būvniecības darbu ciklam. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada sešos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši par 8,2 miljoniem eiro mazāki nekā pērn, t.i., 83,2 miljoni eiro.

Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada sešos mēnešos izlietoti 563,4 miljonu eiro apmērā, kas bija par 50,3 miljoniem eiro jeb 8,2% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Tas pamatā skaidrojams ar pretgaisa sistēmu iegādi aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.

Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada sešos mēnešos bija 2,5 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada sešiem mēnešiem tie pieauga par 172,3 miljoniem eiro jeb 7,5%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 136,1 miljonu eiro jeb 8,5% un bija 1,7 miljardi eiro. Šā gada pirmajā pusgadā izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 659 eiro, kas ir par 9,0% lielāks nekā sešos mēnešos pērn, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,6%. Jāatzīmē, ka 2026. gada 1. aprīlī tika veikts automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkstotim pensionāru, kas palielināja vecuma pensiju vidēji par 18,50 eiro, palielinot speciālā budžeta izdevumus par aptuveni 2,6 milj. eiro mēnesī.

Izdevumi slimības pabalstiem bija 229,4 miljoni eiro, kas ir par 21,6 miljoniem eiro jeb 10,4% lielāki nekā pirms gada. Šā gada sešos mēnešos izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 11,2% un saņēmēju skaits bija par 9,2% augstāks nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 99,1 miljons eiro, kas ir par 2 miljoniem eiro jeb 2% lielāki nekā sešos mēnešos pirms gada. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada sešos mēnešos samazinājās par 7,3%, kamēr izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 10,1%.

Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē bija 2 miljardi eiro un tie pieauga par 78,2 miljoniem eiro jeb 4,1% - straujākā tempā nekā ieņēmumi, kas palielinājās par 57,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Lielāko kāpumu veidoja izdevumi atlīdzībai, kas pirmajā pusgadā pieauga par 34,5 miljoniem eiro jeb 3,4% un bija 1 miljards eiro. Tas pamatā saistāms ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai, tostarp jūnijā izmaksāto atvaļinājuma naudu, un minimālās algas pieaugumu valstī. Tāpat palielinājās pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada sešos mēnešos bija 410 miljoni eiro - par 22,6 miljoniem eiro jeb 5,8% lielāki nekā pērn. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas un autoceļu uzturēšanas izdevumi.

Arī pašvaldību budžetā sociāla rakstura maksājumi 142,6 miljonu eiro apmērā bija par 15,7 miljoniem eiro jeb 12,4% lielāki nekā sešos mēnešos pērn. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu mājokļa pabalstiem paaugstinātā pabalsta koeficienta dēļ no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka palielinās ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks, proti, uz pabalstu var pretendēt arī mājsaimniecības, kuras iepriekš nekvalificējās tā saņemšanai. Tāpat, pieaugot aprūpējamo skaitam un pakalpojumu izmaksām, pašvaldību budžetā vairāk izdots samaksai par sociālo aprūpi mājās, samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un par pārējiem sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

FM šā gada 30. jūnijā ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju. Prognoze šim gadam liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju nekā tika prognozēts šā gada februārī. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 2,9% no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 2026. gada beigās prognozēts tuvu 48% no IKP.