No krāpnieku nagiem Latvijā šogad jau pasargāti vairāk nekā 11 miljoni eiro

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas finanšu iestādes novērsušas 10 960 krāpšanas mēģinājumus 11 028 750 eiro apmērā, savukārt krāpniekiem izdevies īstenot 2 829 krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotāji zaudējuši 7 825 618 eiro, liecina apkopotie Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedru dati. Tas nozīmē, ka finanšu sektoram izdevies novērst gandrīz četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot.

Lielākie zaudējumi arī šā gada pirmajā pusgadā radušies telefonkrāpšanas rezultātā. Sešu mēnešu laikā īstenoti 1 333 telefonkrāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudējuši 4,26 miljonus eiro, bet finanšu iestādēm izdevies novērst vēl 2 251 mēģinājumu 4,68 miljonu eiro apmērā.

Savukārt visvairāk krāpšanas mēģinājumu novērsts investīciju krāpšanā - apturēti 6 335 mēģinājumi 4,65 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus krāpniekiem izdevies īstenot 1 178 investīciju krāpšanas gadījumus, kuros iedzīvotājiem izkrāpti 2,18 miljoni eiro.

Cita veida krāpšanās pirmajā pusgadā īstenoti 318 gadījumi, kuros izkrāpti 1,39 miljoni eiro, savukārt finanšu iestādes novērsušas 2 374 mēģinājumus 1,70 miljonu eiro apmērā.

FNA biedru novērojumi liecina, ka pirmajā pusgadā krāpnieki kļuvuši mērķtiecīgāki un pielāgojuši savas shēmas aktuāliem notikumiem un iedzīvotāju ikdienas paradumiem. Līdztekus telefonkrāpšanai un investīciju krāpšanai īpaši izplatītas bija pikšķerēšanas kampaņas, kurās tika izmantoti banku, VID, VSAA, kurjeru un citu uzticamu organizāciju vārdi, lai panāktu, ka cilvēki paši atklāj piekļuves datus vai apstiprina krāpnieciskus maksājumus. Savukārt vasaras sākumā arvien biežāk tika izmantotas arī ar ceļošanu saistītas krāpšanas shēmas.

Kopumā lielākā daļa krāpšanas gadījumu joprojām balstās nevis uz sarežģītiem tehniskiem uzbrukumiem, bet gan uz sociālo inženieriju - krāpnieki iemanto uzticību un pārliecina cilvēkus pašiem veikt darbības, kas noved pie naudas vai datu zaudēšanas. Tāpēc līdzās banku ieguldījumiem drošības risinājumos izšķiroša nozīme joprojām ir sabiedrības modrībai un spējai atpazīt krāpšanas pazīmes.

Lai pasargātu sevi no krāpniecības, FNA aicina:

• nepārskaitīt naudu un neizpaust bankas piekļuves datus pēc telefoniska vai elektroniski saņemta nepārbaudīta pamudinājuma;
• nepakļaujies steidzināšanai un biedēšanai, lai veiktu pārskaitījumu vai citu darījumu;
• kritiski izvērtēt solījumus par ātru un garantētu peļņu;
• aizdomu gadījumā nekavējoties sazināties ar savu banku.

FNA aicina iedzīvotājus izmantot CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) izveidoto bezmaksas rīku - DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.