Tēlnieks Aigars Bikše uzskata, ka valsts izaugsmi bremzē latviešu skopums

Traģiska krituma Latvijas ekonomikā nav, bet arī izaugsme mums ir tāda pieticīga. Par to, kas bremzē Latvijas ekonomisko izaugsmi, diskutēja TV 24 raidījumā “Preses klubs”.

Tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Aigars Bikše atzina, ka mums, latviešiem, izglītības sistēma vairāk ir bijusi vairāk tāda, kas māca visu izpildīt pareizi, bet ekonomiskā izaugsme iespējama tajā brīdī, kad cilvēki uzņemas atbildību, domā, riskē. Viņaprāt, no kultūras viedokļa ir svarīgi, kā tu pieņem lēmumu, nevis gaidīsi, kad tev kāds pateiks, un tad tu sāksi radīt kādu pievienoto vērtību. Tas ir viens.

Otrs, tā ir spēja ražot kaut ko tik vērtīgu, ka tas būtu vajadzīgs cilvēkiem ārzemēs, lai nauda nāk iekšā valstī. Un vēl, latvieši ir diezgan skopi, bet naudas apmaiņas ātrums arī veicina naudas cirkulāciju. Tāpēc, pēc A. Bikšes domām, ekonomikas izaugsme vairāk ir saistīta ar to, kā mēs domājam.

“Viena lieta ir skopums, bet otra - piesardzība,” sacīja uzņēmējs Gatis Kokins, “OC Vision” valdes loceklis, “BWEG Baltic Waste And Energy Group” padomes loceklis. Uzņēmēji pēdējos gados ir piedzīvojuši vairākas krīzes, “aiz loga vienā pusē ir karš, otrā - traks prezidents,” un ir skaidrs, ka tajā mirklī ieslēdzas piesardzība.

G. Kokins piekrīt analītiķiem, kuri saka, ka 2,5% ir par maz, un Latvijai cienījams izaugsmes ātrums būtu 5%, jo tikai tad mēs sāktu tuvoties Eiropas dzīves līmenim, un tikai tad sāktu atgriezties mūsu emigrējušie tautieši, un mēs varētu nedaudz uzelpot. Tāpat, pēc uzņēmēja domām, mums būtu nepieciešams atbalsts no valdības, un Lietuvas un Igaunijas piemēri ir pierādījuši, ka valdība var daudz. Un līdz ar to, mums ir jāprasa no valdības.

Mūziķis Raimonds Bartaševičš sacīja, ka jūt, ka arī mūzikas nozarē kļūst mazliet labāk, un tas priecē.