Ko darīt, ja nevar pierādīt darba stāžu pensijas aprēķināšanai? Labklājības ministrs ēterā atbild uz Regīnas kundzes vēstuli
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā “Nra.lv TV sarunas” atbildēja uz Regīnas kundzes vēstuli, kura raksta, ka, būdama skolniece, sešas vasaras strādājusi padomju saimniecībā “Druva” Ludzas rajonā, kas vēlāk pārtapa par “Mežvidi”. Diemžēl dokumenti, kas to apliecinātu, gājuši bojā ugunsgrēkā. Atbilde nav iepriecinoša ne Regīnas kundzei, ne tiem senioriem, kuru dokumenti nav saglabājušies, pazuduši vai sadeguši.
Regīnas kundze strādājusi, vākusi sienu ar zirga vilkmes grābekli vai arī ar zirga pajūgu pievedusi linu kūļus pie kuļmašīnas. Uzrakstot e- pasta vēstuli Nacionālajam valsts arhīvam, kundze pievienojusi nepieciešamo datu apjomu, lai rastu apstiprinājumu par nostrādāto laika periodu, kuru varētu pievienot pie darba stāža, aizejot pensijā.
No Valsts arhīva Rēzeknes nodaļas Regīnas kundze saņēmusi telefonzvanu, ka par saimniecībā nostrādātajiem gadiem dati nav pārņemti arhīvā un tie esot sadeguši. Kā tad tā? Kā cilvēki, kuri ir strādājuši, saņem pensijas, vai arī tās nesaņems? Kundze raksta, ka liecinieki, kuri tiesā varētu liecināt, ka viņa sešas vasaras ir strādājusi saimniecībā, ir miruši, piemēram, iecirkņa priekšnieks, viņa vietnieks, kolēģi. Regīnas kundze raksta, ka viņai ir ļoti bēdīgi, ka zaudējusi šā perioda darba stāžu.
R. Uzulnieks, komentējot Regīnas kundzes vēstuli, sacīja, ka viņa visu ir izdarījusi pareizi, jo, ja nav dokumentu, tad vienīgā cerība, kur dabūt informāciju par nostrādātajiem gadiem, paliek arhīvs. Labklājības ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas valsts un tās pensiju sistēma ir ļoti jauna, pensijas ar katru gadu pieaug, bet problēmas vairāk ir tiem senioriem, kuri strādājuši līdz 1996. gadam un padomju laikā, tāpēc arī pensijām ir bāzes piemaksa.
Ja nevar pierādīt, ka cilvēks strādājis, un ministrs arī ir dzirdējis stāstus par sadegušiem dokumentiem, Labklājības ministrija neko nevar palīdzēt. Vienīgais risinājums, kā palīdzēt šādiem senioriem, kas lielākoties strādājuši padomju laikā, ir bāzes pensija - katru gadu audzējot bāzes pensijas summu par darba stāžu.
Tomēr, ja “rocība ir par īsu”, R. Uzulnieks norādīja, ka katru gadu tiek pārskatīts minimālo ienākumu slieksnis, GMI, mājokļa pabalsts. “Ja, saņemot pensiju, “uz rokas” paliek nepietiekama summa, var vērsties pašvaldībā,” šādiem senioriem ieteica labklājības ministrs. Tāpat R. Uzulnieks sacīja, ka nav dzirdējis, ka, atrodot lieciniekus, kāds būtu pierādījis, ka cilvēks ir strādājis, un atguvis darba stāžā ieskaitāmos gadus.
