Eksperti izvirza teoriju - Latvija tuvākajos 15 gados zaudēs piekto daļu darbaspēka

Domnīcas "LaSER" jaunākais demogrāfijas tendenču pētījums atklāj skarbu realitāti – Latvija tuvākajos 15 gados zaudēs piekto daļu darbaspēka. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāspēj augt ar mazāku cilvēku skaitu. Šādos apstākļos katra darbinieka zināšanas un prasmes kļūst nevis par priekšrocību, bet par izšķirošu konkurētspējas faktoru, raksta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve.

Taču izaicinājums nav tikai cilvēku skaits. Latvijas Produktivitātes ziņojums rāda, ka mūsu ekonomikas produktivitāte joprojām būtiski atpaliek no attīstītākajām Eiropas valstīm. Tas nozīmē, ka ar vienu darbinieku radām mazāku pievienoto vērtību nekā konkurenti citviet Eiropā. Vienlaikus pēdējos gados produktivitātes izaugsme ir palēninājusies, kas signalizē par strukturālām problēmām, kuras ar inerci vien neatrisināsies.

Demogrāfijas rādītāji šo situāciju tikai pastiprina. Samazinoties darbaspēkam, ekonomikas izaugsme arvien mazāk var balstīties uz nodarbināto skaita pieaugumu. Latvijas Produktivitātes ziņojums skaidri parāda - nākotnes izaugsme būs atkarīga no produktivitātes pieauguma, nevis jaunu darbinieku piesaistes. Un tas savukārt tieši noved pie prasmju jautājuma.

Produktivitāti nosaka ne tikai investīcijas un tehnoloģijas, bet arī cilvēkkapitāla kvalitāte. Bez atbilstošām prasmēm pat modernākās tehnoloģijas nespēj dot pilnu atdevi. Ziņojums uzsver, ka cilvēkkapitāls ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka ekonomikas attīstības tempu. Citiem vārdiem sakot, darbinieku prasmes nav papildinājums biznesam, tās ir tā pamats.

Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumiem arvien biežāk jāuzņemas aktīva loma darbinieku prasmju attīstībā. Darba tirgus pats par sevi nespēj pietiekami ātri nodrošināt nepieciešamās kompetences, īpaši strauju pārmaiņu apstākļos. Tāpēc uzņēmēji jau šodien investē darbinieku attīstībā: veido iekšējās mācības, attīsta kompetences un pielāgo darbinieku prasmes konkrētām vajadzībām.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sniedz atbalstu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, piedāvājot virkni pakalpojumu mācību jomā. Piemēram, Eiropas Savienības projektu ietvaros iespējams attīstīt profesionālo tālākizglītību un piedāvāt uzņēmumiem pielāgotus mācību moduļus inovāciju jomās - mākslīgajā intelektā, virtuālajā realitātē un sociālajā inovācijā, vai veicināt sieviešu uzņēmēju iesaisti mūžizglītībā, attīstot viņu digitālās un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prasmes.

Nozīmīga loma ir arī izglītības sistēmai, kurai jāspēj nodrošināt darba tirgus vajadzībām atbilstošas prasmes. Tikai tā iespējams panākt, ka ieguldījumi prasmēs dod reālu atdevi gan darbiniekiem, gan uzņēmumiem, gan tautsaimniecībai kopumā. Līdz ar formālo izglītību nepieciešams stiprināt mūžizglītību pieaugušo prasmju attīstīšanai un spējai pielāgoties mainīgajiem ekonomikas apstākļiem.

Šajā kontekstā būtiski ir arī valsts atbalsta instrumenti. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūras piedāvātās mācību iespējas platformā STARS ļauj uzņēmumiem paplašināt darbinieku attīstības iespējas un samazināt izmaksu slogu. Īpaši svarīgi tas ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem bieži vien nav resursu plašām iekšējām mācību programmām.

Situācijā, kad darbaspēka apjoms samazinās un produktivitātes izaugsme bremzējas, jautājums vairs nav par to, vai ieguldīt darbinieku prasmēs. Jautājums ir, cik ātri un cik mērķtiecīgi to darām. Jo tie uzņēmumi, kas šodien iegulda savos cilvēkos, rīt noteiks Latvijas ekonomikas attīstības virzienu.