"Eurostat": Latvijā gaidāmais vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ES

Jaunākās “Eurostat” prognozes liecina, ka ES iedzīvotāju skaits no 2025. līdz 2100. gadam samazināsies par 11,7 %, raksta “Euronews”.

Tiek ziņots, ka līdz 2100. gadam ES iedzīvotāju skaits samazināsies par 53 miljoniem, un tiek prognozēts, ka tajā laikā viens no trim eiropiešiem būs vecāks par 65 gadiem.

"Iedzīvotāju skaits līdz nākamā gadsimta sākumam samazināsies no 452 miljoniem līdz 399 miljoniem, tas ir - par 53 miljoniem cilvēku," teikts publikācijā.

Dzimstība Eiropā arvien samazinās, bet iedzīvotāji noveco. Publikācijā precizēts, ka šajā prognozē ir ņemta vērā arī iespējamā migrācija.

Tomēr iedzīvotāju skaita prognozes Eiropai ievērojami atšķiras - proti, dažās valstīs 2100. gadā tiek prognozēts lielāks iedzīvotāju skaits nekā 2025. gadā, savukārt daudzās citās tiek prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums.

Valstis, kurās prognozēts samazinājums

Saskaņā ar publikāciju, no 30 Eiropas valstīm 12 valstīs tiek prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt 18 valstīs - iedzīvotāju skaita samazinājums līdz 2100. gadam.

Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums tiek prognozēts Latvijā (33,9%), Lietuvā (33,4%), Polijā (31,6%) un Grieķijā (30,1%) - tas nozīmē, ka šo valstu iedzīvotāju skaits varētu sarukt par vairāk nekā trešdaļu.

Iedzīvotāju skaita samazinājums par vairāk nekā 20% tiek prognozēts Bulgārijā (28%), Horvātijā (27%), Slovākijā (26,7%), Rumānijā (24,3%), Itālijā (24%) un Ungārijā (22,5%). Šie dati liecina, ka šīs valstis zaudēs vienu no četriem iedzīvotājiem, kas arī ir ievērojams skaitlis.

Iedzīvotāju skaita samazinājums par 10% līdz 20% tiek prognozēts Portugālē (19,3%), Igaunijā (19,1%), Čehijā (11,5%), Somijā (10,7%), Slovēnijā (10,6%) un Vācijā (10,6%).

Valstis ar iedzīvotāju skaita pieaugumu

Vienlaikus šajā rangā ir iekļautas trīs Eiropas valstis, kurās paredzams, ka iedzīvotāju skaita pieaugums pārsniegs 25%. Tas notiek, neskatoties uz to, ka šajās valstīs ir mazs iedzīvotāju skaits, un tās ir Luksemburga (36,4 %), Islande (27,1 %) un Malta (26 %).

Valstis, kuru iedzīvotāju skaita pieaugums, pēc prognozēm, pārsniegs 10 %, ir Šveice (16,9 %), Īrija (14,6 %), Norvēģija (11,8 %) un Zviedrija (10 %).

"Šī atšķirība galvenokārt ir saistīta ar atšķirībām pagātnes un prognozētajos migrācijas tempos, kā arī atšķirībām iedzīvotāju vecuma struktūrā," izdevumam skaidroja Vīnes Demogrāfijas institūta direktora vietnieks Tomāšs Sobotka.

Viņš paskaidroja, ka valstīs ar zemu dzimstības līmeni un iedzīvotāju aizplūšanu pēdējo desmitgažu laikā parasti ir vecāka vecuma struktūra ar mazāku reproduktīvā vecuma jauniešu skaitu.

Sobotka piebilda, ka Dienvideiropas valstīs ir zemāki dzimstības rādītāji nekā citos Eiropas reģionos, un tiek prognozēts, ka tādi tie arī saglabāsies.

Vecuma izmaiņas

Paredzams, ka iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 85 gadiem un vecākiem pieaugs vairāk nekā trīs reizes, no 3,2 % 2025. gadā līdz 10,8 % līdz 2100. gadam. Tas nozīmē, ka vairāk nekā viens no desmit eiropiešiem piederēs šai vecuma grupai.

Paredzams, ka palielināsies arī iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 66 līdz 84 gadiem, no 17,6 % līdz 21,8 %. Vienlaikus paredzams, ka samazināsies katras jaunākās vecuma grupas īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā, konkrēti - darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 31 līdz 65 gadiem samazināsies no 47,8 % līdz 40,5 %.