Gulbe: pārtikas cenu kāpumu vēl jutīsim
Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša, un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.
Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājušas ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.
Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.
"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudzi un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudzos dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.
Viņa arī pieļāva, ka visdrīzāk no tagadējās situācijas pārtikas ražošanā pirmā cietīs Indija un līdzīgi reģioni.
"Es ceru, ka Baltijā mēs pašā sākumā to neizjutīsim, jo mums jau ir mācība no 2022. gada un lielai daļai zemnieku jau ir rezerves. Sākas sezona, un kārtīgs saimnieks jau parasti domā dažus soļus uz priekšu. Pavasara sējai lielākajai daļai ir minerālmēsli, daļai ir arī rudenim. Bet, protams, tā nenoteiktība un nezināšana - būs vai nebūs - neko labu nedod, un minerālmēsli ir ļoti liela [izdevumu] pozīcija, augkopības saimniecībās pat apmēram 40% no visiem izdevumiem ir par minerālmēsliem, un lielus krājumus nevar uzturēt tāpēc, ka nav jau tās naudas, ko ielikt, lai gadu uz priekšu tik dārgu lietu nopirktu. Tādēļ vienkārši tas nav," atzina Gulbe.
Vienlaikus viņa aicināja pircējus atcerēties iepriekš piedzīvoto krīžu pieredzi un nesākt veidot lielus pārtikas krājumus.
Gulbe uzsvēra, ka Latvija sevi ar pārtiku var nodrošināt pilnībā, pārtikas netrūks un, ja nevarēs iegādāties vienu produktu, tad to var aizstāt ar citu produktu. Tādēļ jautājums ir tikai par cenu. Savukārt, pašiem veidojot ažiotāžu, to izmanto tirgotāji un cenas papildus palielina uz šī rēķina.
"Neizpērciet griķu plauktus tukšus, tāpat nez cik gadus uz priekšu tos nesaglabāsiet, iemetīsies miltu kodes, un viss būs jāizmet vai jāatdod dzīvniekiem. Tikko mēs sākām pirkt kaut ko tā, ka plaukti tukši, tā to izmanto tirgotāji. Tur rodas ažiotāžas efekts, un mēs sev nodarām ļaunumu. Tāpēc mēģinām saglabāt veselo saprātu," aicināja Gulbe.
