TV24 raidījumā “Nauda cena”, diskutējot, kur no nākamā gada ņemt 5% aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 3% vietā, raidījuma viesi - Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore, Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore Inna Šteinbuka un 14.Saeimas deputāts (AS), savulaik arī premjers Māris Kučinskis – ir vienisprātis, ka jāpārskata valsts pārvalžu izdevumi.
Inna Šteinbuka norāda, ka pašreizējās prognozes, kur ņemt 5% no IKP, balstās uz sen izstrādātiem pieņēmumiem, kad vēl nebija sācies karš Irānā un nebija zināms, kas notiks ar globālo ekonomiku. “Ja cenas aug straujāk, tas ir slikti mūsu makiem, bet budžetam tas var dot papildus naudu,” spriež Šteinkuka. “Sliktāk ir, ja sāksies nevis inflācija, bet stagflācija. Tātad, kopā ar lejupslīdi, un tad tā situācija ir bēdīgāka… Bet, ja pieņemam, ka nekas nemainās, nav ne inflācijas, ne stagflācijas, arī iepriekšējās prognozes ir pareizas, tad uz kā rēķina ņemt 5%? Viens no variantiem ir valsts pārvaldes sakārtošana, bet nezinu, cik daudz tas varētu dot budžetam. Mainās arī iepirkuma likums, bet nav zināms, kādi būs rezultāti. Jebkurā gadījumā no izdevumu puses varētu būt ekonomija. Es uzskatu, ka bez nodokļu celšanas diez vai iztiksim. Mēs nevaram vairāk paaugstināt budžeta deficītu, tas vienkārši būtu neprāts. Tāpēc, ja mums neizdosies kardināli pārstrukturizēt valsts pārvaldi, mazināt tās neefektīvās funkcijas, tad būs jāceļ nodokļi.”
Arī valsts kontrolieris atzīst, ka jāpārskata valsts iestāžu izdevumi. “Valsts kontroles pieredze rāda, ka iespēju šeit ir gana daudz - gan neefektīvs iestāžu tīkls, gan iestāžu un kapitālsabiedrību kontos uzkrātie līdzekļi, kas gadiem netiek likti lietā, gan atlīdzības jautājumi, kas joprojām nav sakārtoti. Te ir tāds godīguma jautājums. Pirms mēs iedzīvotājiem sakām, ka būs jauni nodokļi, ka jāpaciešas, gluži pamatots varētu būt iedzīvotāju jautājums: “Valsts pārvalde, ko jūs izdarījāt?”
Savukārt Kučinskis uzskata, ka Latvijai līdzīgi kā citām NATO dalībvalstīm ir jāpilda vienošanās un 5% no IKP nav daudz, būtisks esot naudas sadalījums.