Nodokļi Baltijā: minimālās algas saņēmējs Latvijā “uz rokas” nopelna 660 eiro, Lietuvā - 812, Igaunijā - 865 eiro
Baltijas valstīs šogad notikušas vairākas izmaiņas darbaspēka nodokļu un minimālās algas jomā, kas tieši ietekmē iedzīvotāju ienākumus un uzņēmēju izmaksas. Lai gan minimālās algas pieaugušas visās trīs valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā analīze.
Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Latvijā šogad ieviestas mērenas, jau iepriekš plānotas darbaspēka nodokļu izmaiņas. Minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kas šobrīd ir 550 eiro.
Savukārt Igaunijā izmaiņas ir plašākas. Tur šogad atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielināsies par 60 eiro un sasniegs 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.
“Lai gan minimālā darba alga šogad pieaugusi visās Baltijas valstīs, Latvijā šādas algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie. Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā “uz rokas” saņem aptuveni 660 eiro, kamēr Lietuvā tie ir ap 812 eiro, bet Igaunijā - aptuveni 865 eiro. Faktiski Latvijā minimālā alga “uz papīra” ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā “uz rokas", un šī starpība nenoliedzami ietekmē iedzīvotāju pirktspēju,” norāda Evija Kropa, "Swedbank" Finanšu pratības jomas vadītāja.
Zemākais darbaspēka nodokļu slogs - Igaunijā
Baltijas valstīs darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju atšķiras, tāpat arī pensiju iemaksu piemērošanas prakse. Tāpēc darbaspēka konkurētspēju visbiežāk vērtē, salīdzinot, cik pie vienādām algām “uz rokas” darbinieks kopumā izmaksā uzņēmējam.
Šajā salīdzinājumā viszemākais kopējais nodokļu slogs ir Igaunijā. Tas attiecas uz visām algu kategorijām - gan zemāku, gan augstāku ienākumu saņēmēji Igaunijas uzņēmējiem izmaksā vismazāk.
Latvija un Lietuva kopumā ir salīdzinoši līdzīgā pozīcijā, taču zemāku ienākumu saņēmēji (līdz aptuveni 1050 eiro “uz rokas”) un arī augstu ienākumu saņēmēji (virs 3050 eiro “uz rokas”) Latvijas uzņēmējiem izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.
Tā kā Lietuva ir palikusi vienīgā Baltijas valsts ar diferencētu neapliekamo minimumu, vidējo ienākumu segmentā tas ļauj Latvijai saglabāt nelielu konkurētspējas priekšrocību, pat neskatoties uz augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (25,5% Latvijā pret 20% Lietuvā). Tomēr pie augstākiem ienākumiem šo priekšrocību Latvija zaudē, jo fiksētais neapliekamais minimums nespēj kompensēt augstāko kopējo nodokļu slogu.
Savukārt Igaunijas priekšrocības veido gan augstāks neapliekamais minimums - 700 eiro (salīdzinot ar 550 eiro Latvijā), gan zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 22%. Tas nodrošina Igaunijai līderpozīcijas kā valstij ar viszemāko kopējo nodokļu slogu Baltijas valstīs.
Kuplākām ģimenēm lielāks atbalsts kaimiņvalstīs
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur joprojām saglabāti nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem. Tie neietekmē darba devēja izmaksas, bet ļauj darba ņēmējam samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu un tādējādi palielināt algu “uz rokas”. Tomēr ģimenes ienākumi jāvērtē kopā ar ģimenes valsts pabalstiem, kas Baltijas valstīs lielā mērā aizstāj nodokļu atvieglojumus par bērniem.
Ja modelējam situāciju, ka strādājošajam ir divi bērni, tad Latvijā kopējais ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu efekts ir aptuveni 227,50 eiro mēnesī - 100 eiro ģimenes valsts pabalsts un 127,50 eiro ieguvums no samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes. Lietuvā šādos apstākļos ģimene saņem ap 259 eiro, bet Igaunijā - 160 eiro.
Savukārt daudzbērnu ģimenēm atšķirības kļūst ievērojami lielākas. Par trim bērniem Latvijā ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu kopējais apmērs ir ap 416 eiro mēnesī (225 eiro ģimenes valsts pabalsts un 191 eiro nodokļu atvieglojumu efekts). Lietuvā ģimenes saņem aptuveni 617 eiro, bet Igaunijā - pat 710 eiro.
“Kopumā Baltijas valstu nodokļu un atbalsta sistēmas kļūst arvien atšķirīgākas, un valstis arvien vairāk konkurē ar savām nodokļu politikām. Latvijā izmaiņas ir piesardzīgākas, kamēr kaimiņvalstis aktīvāk izmanto nodokļu un pabalstu instrumentus, lai stiprinātu iedzīvotāju ienākumus un darba tirgus konkurētspēju. Šobrīd Igaunija izceļas ar zemāko darbaspēka nodokļu slogu un augstāko minimālo algu Baltijā, savukārt Lietuva kopā ar Igauniju ir daudz dāsnākas daudzbērnu ģimeņu atbalstītājas,” atzīmē Evija.
