Zelta cena sasniedz vēl nebijušu rekordu ASV valdības darba apturēšanas iespēju dēļ

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās pārsvarā kritās, savukārt zelta cena sasniedza jaunu rekordu, palielinoties bažām par ģeopolitiku, ASV tarifu draudiem un potenciālu ASV valdības darba apturēšanu.

ASV dolāra vērtība kritās, izskanot pieņēmumiem par ASV un Japānas centrālo banku koordinētām darbībām jenas kursa atbalstīšanai.

Zelta cena īslaicīgi pakāpās virs 5100 ASV dolāriem par unci, tirgiem reaģējot uz augošu globālu neskaidrību saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa politiku un paziņojumiem, tostarp draudiem noteikt augstus muitas tarifus Ķīnai.

"Apple", "Microsoft" un "Facebook" akciju cenas pieauga pirms šonedēļ gaidāmas peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,5% līdz 49 412,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,5% līdz 6950,23 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 23 601,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,1% līdz 10 148,85 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,2% līdz 8131,15 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,1% līdz 24 933,08 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,7% līdz 60,63 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,4% līdz 65,59 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien kritās par 2,3% līdz 39,11 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1828 līdz 1,1883 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3643 līdz 1,3682 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 155,70 līdz 153,98 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu palielinājās no 86,69 līdz 86,85 pensiem par eiro.