Ķīnas slepenie zelta iepirkumi izraisa rekordlielu cenu kāpumu
FT: Ķīnas faktiskie zelta iepirkumi 10 reizes pārsniedz oficiālos.
Ķīnas nereģistrēto zelta iepirkumu apjomi varētu būt 10 reizes lielāki nekā oficiāli deklarētie, raksta biznesa izdevums “The Financial Times”. Šī situācija atklāj slēpto pieprasījumu, kas ir rekordlielā zelta cenu pieauguma pamatā. Iepirkumi tiek veikti, lai aizvietotu ASV dolāru rezerves, un visdrīzāk tas ir veicinājis straujo zelta cenu kāpumu par 55% kopš 2025. gada sākuma.
Ķīnas Tautas bankas (Centrālās bankas) oficiāli ziņotais iepirkumu apjoms šogad ir bijis tik zems - 1,9 tonnas augustā, 1,9 tonnas jūlijā un 2,2 tonnas jūnijā, ka tikai daži tirgus dalībnieki tic oficiālajiem datiem. Sekojot tirdzniecības datiem, starptautiskās investīciju bankas “Société Générale” analītiķi lēš, ka Ķīnas kopējie iepirkumi šogad varētu sasniegt 250 tonnas, kas ir vairāk par trešdaļu no kopējā centrālo banku pieprasījuma visā pasaulē.
Ekonomisti skaidro, ka Pekina paklusām dažādo savus aktīvus. "Ķīna pērk zeltu dedolarizācijas stratēģijas ietvaros," skaidroja Džefs Karijs, ASV finanšu pakalpojumu un pārvaldības uzņēmuma “Carlyle Group” speciālists. Viņš atzīst, ka pat nemēģina minēt, cik daudz zelta uzpērk Ķīnas Tautas banka:
"Atšķirībā no naftas, kuras plūsmu var izsekot ar satelītu, ar zeltu tas nav iespējams. Vienkārši nav iespējams zināt, kur tas nonāk vai kas to pērk."
Ķīnā zelta iepirkšanas programmu īsteno Tautas bankas struktūrvienība - Valsts valūtas maiņas pārvalde (SAFE). 2025. gadā tā oficiāli iegādājās 25 tonnas zelta. Tomēr iepirkumos varētu būt iesaistīti arī SAFE starpnieki, Ķīnas suverēnais ieguldījumu fonds CIC un pat militārpersonas.
Japānas Dārgmetālu tirgus asociācijas direktors Brūss Ikemizu aprēķinājis, ka Ķīnas zelta rezerves sasniedz gandrīz 5000 tonnas. 2022.-2024. gadā iepirkumi pārsniedza 2800 tonnu. Ķīna ir ne vien pasaulē lielākā zelta ražotāja un patērētāja, bet arī pasaulē lielākā zelta ieguvēja ar aptuveni 10% īpatsvaru nozarē, tomēr turpina importēt lielus zelta apjomus. Turklāt Ķīnai ir visas iespējas papildināt savas zelta rezerves, izmantojot vietējos resursus. Ķīna piesaista arī jaunattīstības valstis, lai tās uzglabātu savas zelta rezerves Ķīnā.
Oktobra beigās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu iespaidā pēc vairāku nedēļu ilga kāpuma zelta stieņu cena pēc jauna rekorda - 4381,52 ASV dolāri par unci - piedzīvoja 6,3% kritumu - lielāko 12 gadu laikā, rakstīja "Bloomberg". Tomēr Pasaules Zelta padomes ziņojuma dati liecina, ka pieprasījums pēc zelta turpinās pieaugt, neskatoties uz vēsturiski augstākajām cenām. Ekonomiskā nenoteiktība un zelta cenas ir atgriezušas tirgū privātos investorus, palielinot pieprasījumu par 3% salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā. 2025. gada pirmajā pusē globālais zelta pieprasījums sasniedza 1249 tonnas. Pasaules Zelta padomes (WGC) ziņojumā norādīts, ka centrālās bankas no 2022. līdz 2024. gadam savām rezervēm iegādājās vairāk nekā 1000 tonnu zelta gadā. Šogad iepirkumi jau pārsnieguši 600 tonnas. Centrālās bankas tradicionāli ziņo Starptautiskajam valūtas fondam par saviem dārgmetālu darījumiem, taču tas tiek darīts brīvprātīgi, un pēdējos gados daudzas patieso informāciju sākušas slēpt, norāda “FT”. 2025. gadā, saskaņā ar WGC datiem, tika ziņots tikai par aptuveni trešdaļu pirkumu darījumu.
