Cik liels ir uzcenojums pārtikai Latvijā?

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Latvijas produktu īpatsvars zemo cenu grozā atšķiras atkarībā no tirdzniecības ķēdes, bet vidēji tas ir 49%. Šie rādītāji ir ļoti mainīgi, mainoties no nedēļas uz nedēļu katram mazumtirgotājam. Zemākais fiksētais Latvijas produktu īpatsvars ir 18%, savukārt augstākais - 75%. Vienlaikus novērots, ka zemo cenu grozā salīdzinoši plaši ir pārstāvēti tirgotāju privāto zīmolu produkti, kas vidēji veido 55% no piedāvātajiem zemo cenu groza produktiem.

Valainis norādīja, ka zemo cenu groza ietekme uz pārtikas preču cenām izpaužas ar vidējo uzcenojumu 4,25% apmērā, savukārt vidēji piemērotā atlaide sasniedz 31,35%. Vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozā šajā periodā sasniedzis 47,5%.

EM informē, ka kopš maija, kad tika pieņemts memorands, zemo cenu grozā iekļautajām precēm cenas ir samazinājušās par 1,1%. Līdz šim zemo cenu pārtikas grozu ir ieviesuši seši mazumtirgotāji - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "top!", "Aibe" un "Elvi".

Ministrs atzīmēja, ka turpmākās darbības ietver tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un pilnveidošanu attiecībā uz sadarbības līdzsvarošanu starp pārtikas preču mazumtirgotājiem un piegādātājiem, mazinot negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanas riskus. Tāpat vidējā termiņā tiks vērtēta samazinātās 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ietekme uz vietējo pārtikas produktu patēriņa pieaugumu. Vienlaikus rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam paredz ielu tirdzniecības veicināšanu, normatīvā regulējuma optimizāciju, reklāmas izvietošanas reformu un atbalstu mazumtirgotājiem.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis pauda, ka zemo cenu grozs patlaban piedāvā zemākās iespējamās cenas dažādos veikalos, tas ir devis ieguldījumu kopējās pārtikas produktu inflācijas mazināšanā un zemo cenu groza produkti ir pieprasīti. Tāpat viņš minēja, ka memorands palīdz sakārtot komunikāciju starp nozares dalībniekiem, identificējot problēmas arī no tirgotāju puses. Krūzītis pauda, ka jautājums par zemo cenu groza paplašināšanu no mazumtirgotāju puses ir diskutabls un jāvērtē tā ietekme uz citiem produktiem, veikalu rentabilitāti un dzīvotspēju.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzina, ka memorandā ir divas daļas, no kurām zemo cenu groza sadaļā rezultāts ir vērtējams pozitīvi, jo, viņaprāt, cenas būtu kāpušas vairāk nekā tās ir kāpušas patlaban. Vienlaikus viņš pauda neapmierinātību ar vietējās produkcijas īpatsvaru zemo cenu grozā, norādot, ka 47% ir nepietiekams rādītājs. Tāpat viņš uzsvēra, ka kopumā vietējai produkcijai būtu jābūt tuvāk 90%, nevis 50%. Gūtmanis aicināja EM, ja iespējams, iegūt datus par situāciju Baltijas valstīs, lai veiktu salīdzinošu analīzi. Tāpat viņš norādīja uz pozitīvām atsauksmēm par izcelsmes valsts norādes ieviešanu un ierosināja šādu prasību attiecināt ne tikai uz cenu zīmēm, bet arī uz reklāmu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure pauda, ka memorandā līdz šim panākti divi labas lietas - zemo cenu groza sociālā funkcija un digitālā cenu salīdzināšana, kā arī PVN samazināšana. Viņa norādīja, ka federācija bija gatava piekāpties likumprojektā ar galveno nosacījumu - vietējo produktu īpatsvara palielināšanu, taču pašlaik šādas izmaiņas vēl nav novērojamas. Lai precīzāk izvērtētu, vai situācija ir mainījusies, nepieciešams sagaidīt Konkurences padomes (KP) sniegto informāciju.

Uz to KP Tirgus uzraudzības un izpētes departamenta direktore Sanita Uljane atbildēja, ka februārī būs pieejama analīze par vietējo preču īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos.

Sēdes noslēgumā tika nolemts virzīt Saeimā likumprojektu par grozījumiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā.

EM valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns norādīja, ka likumprojektā nav paredzētas krasas izmaiņas, tomēr tajā noteiktas četras būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, paredzēts papildināt regulējumu, nosakot, ka vienpusēji līgumu grozījumi attiecībā uz sortimenta maiņu nav pieļaujami. Otrkārt, ieviesta jauna definīcija jēdzienam "prognoze", lai abām pusēm būtu skaidrs savstarpējo saistību apjoms. Treškārt, paredzētas tā dēvētās spoguļveida sankcijas, nosakot atbildību ne tikai piegādātājiem, bet arī tirgotājiem. Ceturtkārt, produktiem, kas ātri bojājas, paredzēts samazināt nomaksas termiņu no 30 līdz 20 dienām.

LETA vēstīja, ka valdība atbalstīja EM izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.

Likumprojekts paredz papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas no pircēja puses nodrošināšanu.

EM norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.

Regulējums nodrošinātu taisnīgumu un pārredzamību attiecībās ar piegādātājiem, samazinot nevienlīdzības vai diskriminācijas risku, arī uzlabojot sadarbību kopumā.

Tāpat paredzēts precizēt jau esošo negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidu attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem, kā arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumu īstenošanu.

Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.

Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.

Vienlaikus par NTPAL noteikto prasību neievērošanu turpmāk KP būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. KP varēs samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja pastāvēs atbildību mīkstinoši apstākļi, piemēram, tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem ir būtiska nozīme pārkāpuma konstatēšanā.

Paredzēts, ka grozījumi naudas soda apmēra izmaiņām stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

Jau ziņots, ka pērnā gada 27. maijā Valainis, Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Šure, Gūtmanis, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, PTAC direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

EM izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.

Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.

Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.