Lazdiņš: Tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā, veikalu attieksme pret vietējo produkciju ir slikta

Ja runājam par vietējo tirgu, par lauksaimnieku un lielveikalu attiecībām, kā situācija ir vai nav mainījusies pēc pavasarī parakstītā Memoranda pārtikas cenu samazināšanai? Vai kā lauksaimnieki redzat kādu ietekmi? Atbild biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Neredzam un, visticamāk, arī neredzēsim. Mans personīgais viedoklis ir ļoti vienkāršs - tikai "mēslu kravas" var uzlabot situāciju mazumtirdzniecībā. Savulaik tas tā notika Igaunijā, viņi to jautājumu atrisināja, un tur tirgus sakārtojās. Bet šobrīd situācija Latvijā - lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm nav nacionālas piederības, tātad viņus nekas nemotivē atbalstīt vietējo ražotāju. Priekš kam? Nav intereses.

Valsts un pašvaldību politika nekādi neietekmē viņu biznesu. Un, manuprāt, pašvaldībām pat nav tiesību būtiski ierobežot veikalu būvniecību. Ja paskatāmies uz pilsētvidi, no kā tā sastāv, - no veikalu ķēdēm un degvielas uzpildes stacijām. Tā vietā, lai būvētu bērnu laukumus, mēs uzceļam kārtējo uzpildes staciju. Paradoksāli, bet Jelgavā 200 metru rādiusā ir astoņas uzpildes stacijas. Priekš kam?

Mazumtirdzniecībā veikali - kastes - tiek tikai būvēti un būvēti - "Rimi", "Maxima", "Lidl". Ko mēs no tā kā sabiedrība iegūstam - augstākās pārtikas cenas Baltijā? Attieksme pret vietējo produkciju ir ļoti slikta, un šogad tas izpaudās īpaši. Vairākiem dārzeņu ražotājiem līgumi netika pagarināti, līgumi tika lauzti un vietējā produkcija aizstāta ar Lietuvas vai citas ES valstu produkciju. Vai tā ir labāka? Nē, nebūs labāka. Vietējais dārzenis ir vietējais dārzenis.

Ja paskatāmies Lietuvā, tur situācija ir citāda - piemēram, arī "Maxima" ķēdē ir vietējo produktu tirdzniecības vietas, viņi saprot, ka vietējais produkts ir pieprasīts un to ir izdevīgi tirgot. Latvijā ir tikai "Klēts" sadaļa atsevišķos "Rimi" veikalos.

Tādēļ es saku, ka bez "mēslu kravām" pie mazumtirdzniecības ķēžu veikaliem mēs neko neatrisināsim.

Pozitīvs signāls ir tas, ka Konkurences padome uzlika sodu "Maxima". Tas ir labi, jo nozīmē, ka valsts institūcijas seko līdzi tam, kas notiek mazumtirdzniecības nozarē. Protams, tiesvedība izlems, vai tas ir pamatoti vai nepamatoti, bet pozitīvi ir tas, ka šo nozari uzrauga. Tāpat Konkurences padomes analīze jau ir parādījusi, ka uzcenojumi mazumtirdzniecībā ir daudz lielāki un rakstāmi ar divām nullēm. Vienlaikus lauksaimnieks un izejvielu ražotājs neko no tā neiegūst. Tātad starpība paliek kaut kur citur.

Jūs sakāt, ka tas ir jūsu personīgais viedoklis - vai ir arī citi lauksaimnieki ar tādu pašu nostāju, un varam nonākt līdz "mēslu kravām" pie veikaliem?

Domāju, ka, ja mēs to organizētu, tad daudzi pievienotos. Mums jau nav vairs, ko zaudēt - ja mazumtirdzniecības ķēdes met ārā vietējos ražotājus, tad ko mums citu darīt? Droši vien mēs paudīsim savu nostāju. Arī šogad dārzeņu nozarē ļoti daudz produkcijas palika uz lauka tikai tāpēc, ka mazumtirdzniecības ķēdes samazināja iepirkumus, cenas tika diktētas neadekvāti zemas. Ar tādām cenām dārzeņu audzētājs parēķina, ka viņam nav izdevīgi pat tuvoties ražai - izdevīgāk ir atstāt to uz lauka, nekā novākt un mēģināt realizēt mazumtirdzniecības tīklos, jo tas radītu tikai zaudējumus. Nu ko tad mums zaudēt vēl vairāk?

Kā ir ar vēl vienu ķēdes posmu - pārstrādātājiem? Kādas šobrīd ir attiecības ar viņiem? Piemēram, piena nozarē savulaik bija ļoti lielas problēmas ar to, cik pārstrādes uzņēmumi maksāja par pienu.

Piena nozarē problēmas nav pazudušas. Piena pārstrādē trūkst konsolidācijas. Ir daudz uzņēmumu ar maziem apjomiem, kā rezultātā pašizmaksa ir augsta. Apvienošanās, pārņemšana ir vienīgā izeja, ja mēs gribam konkurētspējīgu piena pārstrādi, bet tas posms jau ir nokavēts. Igaunijas "E-Piim" rūpnīca ar saviem 2000 piegādātāju jau ietekmē visu Baltijas tirgu, un arī lietuvieši attīstās ļoti strauji. Līdz ar to piena pārstrādē Latvijā es neredzu nekādas indikācijas, ka notiktu konsolidācija un ka rastos nopietni spēlētāji, kas varētu būt konkurētspējīgi kopējā tirgū.

Attiecībā uz graudkopību - mums ir kvalitatīva pārstrāde, mēs spējam pieaudzēt ražošanas un eksporta apjomus.

Gaļas nozarē?

Cūkgaļas ražošana Latvijā nodrošina apmēram 56 % no pašpatēriņa. Pārstrādei trūkst izejvielu. Sabiedrība savulaik teica, ka "mums vajag labas algas skolotājiem, labas pensijas", bet, tiklīdz runa ir par to, kur būvēt cūku fermu, to "mums nevajag". Daudzi projekti tika noraidīti tieši sabiedrības attieksmes dēļ, un tāpēc nozare ir iestrēgusi tajā ražošanas apjomā, kāds ir.

Putnkopība attīstās ļoti labi - gan gaļa, gan olas. Tomēr arī šo nozari ietekmē mazumtirdzniecība. Ir bijuši precedenti, ka uz Lieldienām tiek solīts ļoti liels pasūtījums olām, bet pēdējā brīdī mazumtirdzniecības tīkls pasaka, ka "nē, mēs tomēr ņemsim no Polijas". Tas rada nestabilitāti un riskus ražotājiem.

Manuprāt, gaļas pārstrādes nozare varētu vairāk specializēties, ja būtu labākas un stabilākas attiecības starp ražotājiem un mazumtirdzniecību. Tad nozare varētu specializēties dažu produktu ražošanā, kas būtu efektīvāk visiem. Pašlaik pārstrādātāji ir spiesti ražot 20-30 produktu klāstu, lai tikai būtu sortiments visās pozīcijās. Mazumtirgotājam tas, protams, patīk - ir vairāk izvēles, vairāk pozīciju. Bet ekonomiski tas nav efektīvi pārstrādātājiem. Ja būtu specializācija un skaidrs sortiments, tas dotu daudz lielāku pienesumu.