Jaunākās ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem stājas spēkā jau šonedēļ; kā tas ietekmēs benzīna cenas?

© Gints Ivuškāns f64

ASV oktobra beigās noteiktās sankcijas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem “Rosņeft” un “Lukoil” pilnībā stāsies spēkā 22. novembrī, taču to ietekme ir jūtama jau tagad. Sankciju rezultātā samazinās Krievijas naftas produktu nonākšana pasaules tirgū, bet šo uzņēmumu darbības ierobežošana veicina arī degvielas mazumtirdzniecības cenu pieaugumu, ziņo "Cirkle K".

“Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norāda, ka sankciju ietekme jau ir acīmredzama. Piemēram, Somijā ir bloķēta “Lukoil” meitasuzņēmuma “Teboil” darbība, Irākā ir apturēta “Lukoil” lielākās naftas ieguves vietas “West Qurna-2” darbība un izsludināts force majeure, jo Irāka iesaldējusi visus maksājumus uzņēmumam. Bulgārija plāno valsts kontrolē pārņemt “Lukoil” piederošo lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu. Tikmēr “Lukoil” ārvalstu aktīvu pārdošana uzņēmumam “Gunvor Group”, kas tiek dēvēts par Kremļa ietekmē esošu, ir apturēta. Neskaidrs ir arī Rumānijā esošās “Petrotel Lukoil” un Nīderlandes “Zeeland” pārstrādes rūpnīcu turpmākais liktenis.

“ASV lēmums pakļaut sankcijām “Rosņeft” un “Lukoil” ir stratēģiski nozīmīgs, jo tie ir divi lielākie Krievijas naftas tirgus spēlētāji, un šie pasākumi ietekmēs Krievijas naftas eksportu ļoti būtiski,” skaidro Gatis Titovs. “Sankciju ietekme būs atkarīga no tā, cik plaši starptautiskie uzņēmumi un naftas iepircēji nolems izvairīties no sadarbības ar šiem uzņēmumiem. Tomēr jau šī brīža situācija liecina, ka ietekme būs ievērojama.”

Vienlaikus Krievijas naftas vēl stingrāka izslēgšana no pasaules tirgus var nozīmēt naftas un naftas produktu cenu kāpumu. Turcijas degvielas piegādātājs “Guzel Enerjii” jau ir brīdinājis klientus par gaidāmo dīzeļdegvielas cenas pieaugumu, skaidrojot to ar sankciju izraisītiem piegāžu traucējumiem, kā arī augstākām apdrošināšanas un finansēšanas izmaksām.

“Lai arī jēlnaftas cena kopš mēneša sākuma ir nedaudz samazinājusies un Brent jēlnafta tiek tirgota ap 64 ASV dolāriem par barelu, gatavās produkcijas cenas pieaug. To veicina pieprasījuma pieaugums, jaunās sankcijas pret Krieviju, Ukrainas veiksmīgie uzbrukumi Krievijas naftas nozares un loģistikas infrastruktūrai, kā arī pārstrādes rūpnīcu sezonālie darba pārtraukumi Dienvideiropā, kas samazina piedāvājuma apjomu,” uzsver G. Titovs.

Piesardzīgākas ir arī Ķīnas un Indijas pārstrādes rūpnīcas, kas aktīvi meklē alternatīvus piegādātājus. Piemēram, Ķīnas uzņēmums “Yamchang Petroleum” jau ir paziņojis par Krievijas jēlnaftas iepirkumu apturēšanu.