ZM rosina būtiski samazināt galvenās cirtes vecumu; eglēm līdz pat 30 gadiem

Zemkopības ministrija (ZM) rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.

Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.

Tāpat plānots noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.

Ministrijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti, jo spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi.

Grozījumu mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, kā arī uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu Eiropas Savienības (ES) pētījumu atziņām, kā arī atbilst vairāku ES valstu praksei, norāda ZM.

Ministrijā atzīmē, ka mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību - tie vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. Savukārt enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus.

ZM skaidro, ka, dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, tiks ienesti papildu līdzekļi arī valsts budžetā. Tāpat meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantots koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Grozījumus pieņemot, sagaidāms mežizstrādes apmēra palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielu un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktu, kas tiks realizēti eksporta tirgos.

Ministrijā arī prognozē, ka, palielinot mežizstrādes apmērus AS "Latvijas valsts meži", palielinātos dividendēs sadalāmais peļņas apmērs, bet privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi radītu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu apmēru.

Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.

Tāpēc ZM ieskatā, lai mazinātu administratīvo slogu, ir ievācami tikai tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmumu pieņemšanai.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss aģentūrai LETA sacīja, ka pilnībā atbalsta grozījumus, kas paredz mežsaimniecisko darbību, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīt par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.

"Tas ir absurdi un nepieņemami, ka legālas mežizstrādes rezultātā iegūta koksne pēkšņi ar citiem Latvijas likumiem tiek padarīta par nelegālu. Piemēram, šobrīd enerģētikas normatīvo aktu grozījumu diskusijās tiek mēģināts panākt, ka pēkšņi legāli no meža nācis malkas baļķis nav izmantojams daļā no Latvijas centralizētās siltumapgādes. Šīs izmaiņas Meža likumā izslēgtu šādas absurdas interpretācijas," uzsvēra Klauss.

Tāpat viņa ieskatā galvenās cirtes vecuma samazināšanai ir ekonomisks pamatojums. Piemēram, liela daļa no apses kokiem pastiprināti sāk trupēt pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas, bet minimālais ciršanas vecums ir 40 gadi, klāstīja Klauss.

LKF viceprezidents uzsvēra, ka arī citām koku sugām, mainoties klimatam Latvijā, parādās arvien lielāki apdraudējumi, tostarp vējlauzes, mizgrauži un citi, kas rada risku, ka koki nesasniegs ciršanas vecumu saimnieciski derīgā formā. Tādēļ meža īpašniekam būtu jādod lielāka brīvība pieņemt lēmumus.

"Arī, salīdzinot Meža likuma grozījumos piedāvātos vecumus ar citām Eiropas "meža valstīm", varam redzēt, ka tie nekādā veidā neizceļas ar jaunību. Tas lieku reizi liek aizdomāties, kādēļ Latvijā uzskatām par normu, ka meža apsaimniekošanas regulācijā ir jātur stingrākie ierobežojumi," sacīja Klauss.

Jau ziņots, ka ZM pēc Valsts kancelejas (VK) uzdevuma vērtēja iespējas veikt grozījumus virknē normatīvu, kas saistīti ar mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp izskatīja iespēju samazināt koku galvenās cirtes vecumu.

"Mums ir vajadzīgi jauni meži, jāstāda jauns mežs. Vecie meži mums faktiski jau emitē emisijas. Tautas valodā izsakoties - koks stāv mežā, nokalst, nokrīt, sapūst. Mēs negribam, lai koki pūst mežos," klāstīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), piebilstot, ka nepieciešams pārskatīt mežu politiku kopumā, lai sasniegtu klimata mērķus. Tostarp esot nepieciešams pārskatīt iespējas kokus zāģēt agrākā vecumā.

Pēc ministra vārdiem, gandrīz visā Eiropā meži esot kļuvuši par gāzu emisiju avotu, nevis oglekļa piesaistītāju, tāpēc ilgākā termiņā esot apdraudēta klimata mērķu sasniegšana. Meža apsaimniekošana jāvērtē nevis īstermiņā, bet ilgtermiņā - vismaz 50 gadu periodā, izteicās politiķis.

Tomēr ministrs solīja, ka ZM nevirzīs priekšlikumus samazināt koku ciršanas vecumu, lai lāpītu budžetu, ja to nevarēs īstenot ilgtspējīgā veidā.