Jūnijā gandrīz visa patērētā elektroenerģija saražota Latvijā
Jūnijā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 22%, sasniedzot 487 gigavatstundas (GWh), savukārt elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 5% – līdz 519 GWh. Tādējādi vietējā elektroenerģijas ražošana segusi 93,76% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Jūnijā visievērojamākais ražošanas pieaugums Latvijā bija hidroelektrostacijās, kuru izstrāde pieauga par 42%, sasniedzot 355,2 GWh, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn jūnijā. Ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās veicināja augstais nokrišņu daudzums, kas būtiski palielināja ūdens pieteci upēs. Neraugoties uz ievērojamo nokrišņu apjomu jūnijā, saules elektrostaciju saražotais un tīklā nodotais elektroenerģijas apjoms sasniedza jaunu rekordu - 84,6 GWh, kas ir par 33% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā. Savukārt būtiskākais elektroenerģijas ražošanas apjoma samazinājums - par 49,6% - jūnijā bija vērojams dabasgāzes elektrostacijās, kur saražotas 8,6 GWh.
Jau ziņots, ka 2025. gada jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Baltijā pret maiju samazinājās vidēji par 37%, kas bija straujākais cenas kritums Eiropā "Nord Pool" biržā. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena bija 43,06 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir zemākā cena kopš 2020. gada novembra. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija vairāk nekā uz pusi mazāka (par 53%), bet attiecībā pret šī gada maiju - par 36,56% zemāka.
Elektroenerģijas cenu samazinājums galvenokārt saistīts ar augstu atjaunīgo energoresursu ražošanu Baltijas valstīs. Latvija vairākas dienas mēnesī bija elektroenerģijas eksportētāja lomā, savukārt mēneša otrajā pusē cenu stabilitāti veicināja arī "Estlink-2" starpsavienojuma darbības atjaunošana.
Elektroenerģijas cenas jūnijā samazinājās arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā par 36,32%, sasniedzot līdzīgu cenu līmeni kā Latvijā - 43,07 EUR/MWh. Igaunijā cenas kritums bija 38,65% jeb līdz 41,48 EUR/MWh. Kopumā elektroenerģijas cenu mazināšanās tendence vērojama visā Eiropā, izņemot Franciju, kur tā pieauga par 48% jeb līdz 40,66 EUR/MWh, un Somiju, kur salīdzinoši zemā cena pieauga par nepilniem 2% jeb līdz 18,58 EUR/MWh. Pēc Baltijas valstīm nākamais lielākais vidējās elektroenerģijas cenas kritums jūnijā fiksēts Zviedrijā - par 32,58% jeb līdz 37,14 EUR par MWh.
2025. gada jūnijā Baltijā turpināja palielināties stundu skaits ar negatīvu elektroenerģijas cenu, Latvijā un Lietuvā sasniedzot 63 stundas, Igaunijā - 68 stundas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugums Latvijā bija par 174%, Lietuvā - par 133%, bet Igaunijā - par 196%. Salīdzinot ar 2024. gada jūniju, šī gada jūnijā stundu skaits ar negatīvu elektroenerģijas cenu Latvijā un Lietuvā palielinājās par 294%, Igaunijā - par 325%.
Izmaiņas elektroenerģijas cenās tiešā veidā ietekmē tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.
Jūnijā elektroenerģijas imports uz Baltiju būtiski samazinājās. Salīdzinājumā ar maiju imports no Eiropas Savienības valstīm saruka par 14%, savukārt, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, - par 43,6%. Nozīmīgākais samazinājums fiksēts importā no Polijas - par 40,9%, kā arī no Zviedrijas - par 29,6%. Vienlaikus imports no Somijas pieauga par 13%. To veicināja "Estlink 2" darbības atjaunošana no 2025. gada 19. jūnija.
