Latvijas izaugsmes temps inovāciju jomā atpaliek no ES vidējā rādītāja

Latvija saglabā mērenu sniegumu inovācijās, taču valsts izaugsmes temps inovāciju jomā joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, izriet no Eiropas inovāciju rezultātu pārskata.

Latvija šogad ierindota 25.vietā starp ES dalībvalstīm, sniegumam sasniedzot vien 56,7% no ES vidējā rādītāja. Līdz ar to Latvija saglabā vietu tā dēvēto "jauno inovatoru" grupā, apsteidzot vien dažas valstis.

Kopējais inovāciju sistēmas izaugsmes temps Latvijā joprojām atpaliek no ES - kopš 2018.gada Latvija uzlabojusi savu sniegumu par 4,9 procentpunktiem, kamēr ES vidējais pieaugums ir 12,6 procentpunkti. Kopš 2024.gada progress bijis vien 1,5 procentpunkti.

Pozitīvas tendences vērojamas tehnoloģiju infrastruktūras attīstībā, kā arī publiskā un privātā sektora sadarbībā. Latvija uzrāda augstus rezultātus tādos rādītājos kā preču zīmju pieteikumi (120,3% no ES vidējā), ogļskābās gāzes produktivitātes (111%) un zinātnisko publikāciju kopradē (108,6%). Tāpat Latvija veiksmīgi piesaista "Apvārsnis Eiropa" finansējumu - vidējais finansējums uz pētnieku pārsniedz ES vidējo līmeni.

Tomēr zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksports (70,3%) un vidējas un augstas tehnoloģiju preču eksports (35,6%) joprojām atpaliek no ES rādītājiem.

Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem inovācijām tiek minēts nepietiekams pētniecības un attīstības (P&A) finansējums. Valsts P&A izdevumi sasniedz 68,3% no ES vidējā, bet atbalsts uzņēmējdarbības P&A jomā - vien 4,4%. To ietekmē arī korporatīvo nodokļu atvieglojumu trūkums uzņēmumiem.

Uzņēmumu investīcijas P&A jomā šogad sasniegušas 17,9% no ES vidējā. Atpaliek arī inovāciju izdevumi uz vienu nodarbināto (13,1%) un ne-P&A inovāciju izdevumi (58,6%). Kopš 2018.gada riska kapitāla investīcijas sarukušas par 235,6 procentpunktiem - līdz 24,2% no ES vidējā.

Lai gan augstākā izglītība izcelta kā salīdzinoši spēcīgs rādītājs, Latvijā ir viens no zemākajiem jauno doktora grādu ieguvēju īpatsvariem ES. Arī līdzdalība mūžizglītībā atpaliek no ES vidējā līmeņa, neskatoties uz 23,1% pieaugumu kopš 2018.gada.

Pētniecības sistēmas pievilcība ziņojumā raksturota kā zema - ārvalstu doktorantu īpatsvars gada laikā sarucis par 34 procentpunktiem. Neskatoties uz uzlabojumiem starptautisko un citēto zinātnisko publikāciju skaitā, joprojām pastāv strukturālas problēmas cilvēkkapitāla noturēšanā un attīstībā.

Personu ar digitālajām prasmēm virs pamatlīmeņa īpatsvars veido tikai 53,8% no ES vidējā, ierindojot valsti 25.vietā. Vienlaikus ātrgaitas interneta pieejamība (87,5%) un mākoņdatošanas izmantošana (75,2%) ir tuvu ES vidējam.

Ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā un prasmju pilnveidē paredzēti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, norādīts ziņojumā.

Latvijā ir augsts uzņēmējdarbības aktivitātes līmenis - jaunu uzņēmumu skaits gandrīz divkārši pārsniedz ES vidējo. Valsts izceļas arī ar augstu jaunuzņēmumu un strauji augošu uzņēmumu īpatsvaru. Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde pārsniedz ES vidējo, īpaši profesionālo un tehnisko pakalpojumu, ražošanas un finanšu nozarēs.

Tomēr iekšējās inovācijas rādītāji ir zemi - 43,3% uzņēmumu nav orientēti uz inovācijām, bet 24,7% tiek uzskatīti par neinovatīviem ar attīstības potenciālu. Inovāciju bez tirgus jaunuma ziņo ievērojami mazāks uzņēmumu īpatsvars nekā ES vidēji.

MVU inovācijas ieviešanas rādītāji (produkti - 45,6%, procesi - 50,1%) apliecina ierobežotu spēju inovēt. Arī inovāciju komercializācijas rādītāji - jaunu produktu pārdošana (43,6%) un inovatīvo uzņēmumu nodarbinātība (36,3%) - samazinājušies kopš 2018.gada.

Latvijas ekonomikas struktūru raksturo zems ražīguma līmenis - darba ražīgums sasniedz 29,7%, bet resursu ražīgums - 50,1% no ES vidējā. Tajā pašā laikā ogļskābās gāzes produktivitāte (111%) ir virs vidējā, pateicoties vides iniciatīvām.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir nedaudz virs 70% no ES vidējā, taču 2022.-2024.gadā tas pieaudzis par 1,2% gadā, pārsniedzot ES rādītāju.

Nodarbinātība zināšanu ietilpīgo pakalpojumu un vidējas un augstas tehnoloģijas nozarēs ir zema. Latvijā dominē mazāk tehnoloģiju intensīvas nozares, kas ietekmē inovāciju rezultātus. Tajā pašā laikā MVU rada lielāko daļu ekonomiskās aktivitātes, kamēr lielie uzņēmumi - ievērojami mazāk nekā ES vidēji.

Institucionālie rādītāji, piemēram, tiesiskums un korupcijas uztvere, atbilst ES līmenim, teikts ziņojumā. Latvija izceļas arī ar uzņēmējdarbības izglītības integrāciju pamatizglītībā.

Tomēr tiek norādīts uz reģionālām atšķirībām - Rīgas reģions piesaista jaunos un ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kamēr citi reģioni saskaras ar depopulāciju un novecošanos, kas ietekmē darbaspēka pieejamību un inovāciju potenciālu.

Ziņojumā tāpat minēts, ka Latvija saskaras ar izaicinājumiem aprites ekonomikā - aprites materiālu izmantošanas rādītājs ir mazāks par pusi no ES vidējā. Savukārt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte enerģijas patēriņā ir tuvu ES vidējam.

Jaunākais Eiropas Inovāciju rezultātu pārskats atklāj būtiskas izmaiņas dalībvalstu inovāciju sniegumā. 13 dalībvalstis gada laikā ir uzlabojušas savus rādītājus. Lielākais pieaugums ir Maltai un Luksemburgai - attiecīgi par 7,6 un pieciem punktiem.

Eiropas Savienības inovāciju sniegums kopš 2018.gada ir pieaudzis par 12,6 procentpunktiem. Vienlaikus tiek norādīts uz atšķirībām progresā - no 0,9 punktiem Luksemburgā līdz 30 punktiem Igaunijā.