Armands Krauze: Dabas aizsardzības pārvalde atrunāties vairs nevar
Latvijas mežu nelaime - egļu mizgrauzis - nav jaunums Latvijas mežsaimniecībā. Kā kukainis tas vienmēr ir bijis Latvijā. Problēma ir tā, ka pēdējos gados tas ievērojami savairojies un tā radītie bojājumi mežaudzēs - palielinājušies.
LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka "mizgrauža invadēta egļu mežaudze nav "izārstējama", tādēļ mežsaimniekam ir jāpieņem galējais lēmums. Ja tajā ir viena vai vairākas mizgraužu ligzdas, tad agri vai vēlu šis egļu nogabals tiks invadēts visā platībā. Arī atsevišķu mizgraužu bojāto koku izņemšana neuzlabo sanitāro situāciju konkrētajā nogabalā. Attiecīgi, lai nezaudētu kokmateriālu kvalitāti, būtiski ir ātri un operatīvi veikt koku ciršanu un tālāku transportēšanu uz pēcapstrādes vietām, jo arī šādā veidā mizgrauzi mehāniski var izvest ārā no meža."
Taču, ko darīt, ja mizgrauzis ieperinājies lieguma zonās, kur aizliegta koku ciršana?
Zemkopības ministrs Armands Krauze, komentējot egļu astoņzobu mizgrauža postījumus Latvijā, sacīja, ka par meža izstrādi lieguma zonās lēmums ir jāpieņem Dabas aizsardzības pārvaldei, ņemot vērā reālo situāciju. Pēc viņa teiktā, valdība ir pieņēmusi informatīvo ziņojumu, kas paredz - dabas aizsardzībai jābūt elastīgai.
"Valdība ir pateikusi - dabas aizsardzībai ir jābūt elastīgai un jāļauj mizgraužu bojātos mežus
nozāģēt. Dabas aizsardzības pārvalde vairs nevar atrunāties, ka neko nevar darīt. Tagad faktiski tas ir pat viņu uzdevums būt elastīgiem problēmu risināšanā. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jārīkojas tā, lai, pirmkārt, nezaudētu budžeta naudu, un, otrkārt, lai reāli aizsargātu dabas vērtības," sacīja ministrs.
Vairāk skaties video: