Saeimas opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā "Manabalss.lv".
Samazinātais PVN ļautu uzņēmējiem atjaunot konkurētspēju, labāk nomaksāt nodokļu parādus un radīt jaunas darba vietas ar adekvātu atalgojumu, kā arī samazināt ēnu ekonomiku, uzskata politiskais spēks.
AS pauž viedokli, ka, ieviešot samazināto likmi, pakalpojumi kļūtu pieejamāki, bet fiskālā ietekme varētu būt neitrāla, jo pieaugtu ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums un darba vietu skaits, kas veicinātu lielāku nodokļu ieņēmumu valsts budžetā.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiek skatīti pirms otrā lasījumā.
Jau ziņots, ka 31.oktobrī piketā pie Saeimas pulcējās daži simti viesmīlības nozares pārstāvju, aicinot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā.
Protesta akcija bija daļa no Baltijas valstu viesmīlības nozares kopīgās iniciatīvas, ar mērķi pievērst uzmanību nozares problēmām, stiprināt nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Līdzīgas akcijas vienlaicīgi notika arī Lietuvā un Igaunijā.
Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbildes vēstulē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai šoruden norādīja, ka nesaskata nepieciešamību ieviest samazināto PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem.
VID atbildes vēstulē teikts, ka lielākie nedeklarētie darba ienākumi ir uzņēmumiem, kuri nav reģistrējušies PVN maksātāju reģistrā un kuriem darba ņēmēju skaits ir līdz 10 darbiniekiem (mikrouzņēmumi). Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumi ēdināšanas nozarē ir gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 71,3%, tas nemazinās nedeklarētās darba samaksas plaisu kopumā nozarē.
VID arī nesagaida, ka ar samazinātās PVN likmes ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai varētu samazināties ēnu ekonomikas apjoms nozarē.
Tāpat VID nav pārliecības, ka ēdināšanas pakalpojumu nozares darba devēji ir gatavi palielināt darba algas, jo, atvieglojot PVN nodokļu slogu, nevar panākt labāku un pilnīgāku nodokļu deklarēšanu un maksāšanu.
Pastāv liela varbūtība, ka PVN samazinātās likmes ieviešana neveicinās komersantu darba algas pilnīgāku deklarēšanu un "aplokšņu algas" mazināšanu. VID nav zināma arī starptautiskā pieredze, ka PVN slogu pārnestu uz algu nodokļiem, kā arī veiktajos Eiropas Savienības valstu pētījumos tiek secināts, ka samazinātās likmes piemērošana nesekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu.
Tāpat VID norāda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana palielinās administratīvo slogu.